Mūrniece neplāno atbrīvot no amata Policijas akadēmijas rektoru

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) neplāno atbrīvot no amata Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) rektoru Vitoldu Zaharu, kurš nolēmis nepakļauties ministres rīkojumam un tomēr uzņemt akadēmijā jaunus studēt gribētājus.

Par to aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sintija Virse.

Mūrniece pauž pārliecību, ka par Zahara tālāko rīcību attiecībā uz studentu uzņemšanu atbildība jāuzņemas tikai viņam pašam. «Atlaist no darba viņu neviens netaisās, bet tas, ko viņš plāno darīt, ir viņa atbildība,» uzskata iekšlietu ministre.

No Iekšlietu ministrijas līdzekļiem Policijas akadēmijai nauda piešķirta līdz novembrim un to neviens negrasās atņemt, bet vairāk ministrija piešķirt nevar, un pēc tam akadēmijai naudas nebūs, tāpēc jāizvērtē prioritātes - slēgt akadēmiju vai Valsts policiju, uzskata ministre.

Kā ziņots, Latvijas Policijas akadēmija (LPA) lielo parādu dēļ varētu beigt pastāvēt jau šogad.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Mūrniece, viņas rīcībā nonākusi informācija, ka akadēmijas parādsaistības «Senāta bezatbildīgās rīcības dēļ» sasniegušas 260 000 latu. Šāds parāds uzkrājies divu gadu laikā. «Principā akadēmija bankrotē [šā gada] novembrī vai decembrī,» norādīja Mūrniece.

Lai gan iekšlietu ministre nedēļas sākumā Zaharam veikt visas nepieciešamās darbības, lai nevienā akadēmijas studiju programmā vairs netiktu veikta jauno studentu uzņemšana nākamajam mācību gadam, rektors vakar sasaucis Senātu un pieņemts lēmums jauno studentu uzņemšanu tomēr turpināt, aizbildinoties, ka Senāts nav ministrei pakļauta institūcija.

Kā secinājusi ministre, šāds lēmums LPA Senātā acīmredzot pieņemts cerībā, ka ar jauno studentu mācību maksām varētu izdoties nosegt 260 000 latu parādu līdz šā gada beigām. Tomēr Mūrniece skaidro, ka tādā gadījumā nākamgad akadēmija būtu radījusi ministrijai vēl lielākus zaudējumus nekā patlaban.

Tagad Iekšlietu ministrijas vadība ļoti rūpīgi vērtēs, vai LPA nav jāslēdz jau šogad. Par to, visdrīzāk, tiks lemts pirmdien, 1.jūnijā, aģentūrai LETA sacīja Mūrniece.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja LPA rektors Zahars, akadēmijas vadība ar visiem spēkiem aizstāvēšot savas tiesības, jo parādu tai neesot, turklāt šāda informācija, pēc viņa domām, tiekot izplatīta tikai, lai pārorientētu studentus uz privātajām augstskolām.

«Nav mums nekādu parādu, nav parādu, tas viss ir muļķības,» apgalvoja LPA rektors.

LPA rektors ir apņēmies sabalansēt augstskolas izdevumus. «Lai akadēmija izdzīvotu, lai nosegtu visus izdevumus, [..] protams, ka ir maksas studijas, un tādā veidā mēs kaut kā sabalansējam šos izdevumus. Pēdējais izlaidums - 30 cilvēki - visi ir piederīgi iekšlietu sistēmai - Valsts policijai un Valsts robežsardzei. Tā ir labākā demonstrācija tam, ka tiek pildīta tieši policijas darbinieku izglītošana. 30 visi kā viens iet darbā iekšlietu sistēmā,» sacīja Zahars.

Viņš uzskata, ka LPA likvidēšana būtu «ārkārtīgs zaudējums ne tikai policijai, bet visai valsts iekšējai drošībai, jo nevienā augstskolā šo programmu vienkārši neīstenos, ņemot vērā to potenciālu, to profesoru sastāvu, aprobētās programmas». Līdz ar to Zahars negrasās atkāpties no jauno studentu uzņemšanas šovasar, neraugoties uz to, ka izskanējusī informācija par LPA likvidēšanu jau esot sagrāvusi visu LPA reputāciju. Rektors ir pārliecināts, ka viņam šo reputāciju izdosies atjaunot.

LETA jau ziņoja, ka iekšlietu ministre 25.maijā uzdevusi valsts sekretārei Ilzei Pētersonei līdz 1.augustam izstrādāt rīcības plānu LPA likvidēšanai no 2010./2011.mācību gada. Tāpat viņa uzdevusi LPA rektoram Zaharam veikt visas nepieciešamās darbības, lai nevienā akadēmijas studiju programmā vairs netiktu veikta jauno studentu uzņemšana nākamajam mācību gadam. Tādā gadījumā tie, kuri patlaban studē LPA, mācības vēl varētu pabeigt.

IeM vadība secinājusi, ka akadēmija savu mērķi nav attaisnojusi, jo patlaban tajā tiek gatavoti jaunie juristi, no kuriem vairums nav derīgi reālajam policista darbam. Tikai retais no LPA absolventiem pēc akadēmijas pabeigšanas turpina darbu iekšlietu struktūrā. Lielākā daļa no viņiem dodas strādāt uz privāto sektoru.

Turklāt jurista specializāciju Latvijā var apgūt arī virknē citu augstskolu, konstatējusi IeM vadība, tāpēc nolemts, ka ministrijai neesot lietderīgi par saviem budžeta līdzekļiem uzturēt LPA, lai gatavotu darbaspēku privātajam sektoram.

Pērn LPA uzturēšanai IeM tērējusi aptuveni 2,5 miljonus latu. Ministrijas vadība norāda, ka šo naudu labāk varētu izlietot iekšlietu struktūras darbinieku atalgojumiem, lai cilvēki nebūtu jāatlaiž no darba. Tostarp, likvidējot akadēmiju, plānots stiprināt Policijas koledžas darbību.

Valsts policijas koledžas direktors Aigars Evardsons nevēlējās komentēt LPA likvidēšanu, vien norādot, ka, viņaprāt, tās likvidācija nevarētu radīt īpašu papildu noslogojumu koledžai.

Koledža plāno uzņemt mazāk audzēkņu arodizglītības programmā, kas gatavo darbiniekus kārtības dienestam Valsts policijā, jo sarūk pieprasījums pēc tiem, savukārt pirmā līmeņa programmā, kas domāta tiem, kas jau strādājuši Kārtības policijā un vēlas kļūt par virsniekiem, uzņemšana notiek pēc valsts pasūtījuma.

Policijas koledžas budžets pērn bijis 1,8 miljoni latu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu