Lai arī taupības režīmā Latvijā apvieno iestādes un savulaik uzvirmojušas diskusijas par specdienestu reformām, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš uzskata, ka, apvienojot visus trīs Latvijas specdienestus, iznāktu kaut kas līdzīgs Valsts drošības komitejai.
Uz jautājumu, vai trīs specdienesti nav par daudz tādai mazai valstij un to funkcijas nepārklājas, Kažociņš intervijā aģentūrai BNS sacīja, ka SAB, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Drošības policija ir trīs dažādas valsts drošības iestādes.
«Iemesls, kādēļ ir Militārās izlūkošanas un drošības dienests, ir saistīts ar to, ka, iestājoties NATO, mums bija nepieciešama viena iestāde, kas nodarbojas ar militāriem jautājumiem, jo SAB nenodarbojas ar militāru izlūkošanu. SAB vairāk ir tādi intereses virzieni, kas saistās ar starptautiskiem procesiem un ekonomiku,» paskaidroja SAB šefs.
«Kas attiecas uz Drošības policiju, jāatceras, ka tai ir arī policijas tiesības un funkcijas. Ja apvienotu šos trīs dienestus, iznāktu kaut kas līdzīgs bijušajai Valsts drošības komitejai (VDK), un es šaubos vai 20 gadu pēc neatkarības atjaunošanas mēs gribētu šauru ekonomisku iemeslu dēļ atjaunot tādu vienu iestādi, kāda bija VDK,» klāstīja Kažociņš.
Viņš uzsvēra, ka visas trīs drošības iestādes ir pamatīgi apcirpušas savus izdevumus un, ja tās apvienotu, varbūt varētu ietaupīt vien pusduci cilvēku un pāris priekšnieku.
«Priekšnieku vietnieki būtu vajadzīgi, un būtu lieli izdevumi, jo birokrātija kaut kā ir jāapvieno, tas nozīmē, ka izvietojums, sakari un datorsistēmas būtu jāpārskata. Ja nopietni to gribētu darīt, es uzskatu, ka varētu būt lieli izdevumi,» norādīja SAB vadītājs.
Uz jautājumu, kā vērtē nu jau uz likviditātes galējās robežas nonākušo Informācijas analīzes dienesta veikumu, SAB direktors atbildēja: «Es lielā mērā biju iesaistīts šī dienesta veidošanā, un sākumā doma bija tāda, ka dienests dod pievienoto vērtību, izmantojot trīs specdienestu informāciju un pieliekot klāt informāciju no atklātajiem avotiem, tādējādi informāciju varētu sakārtot tā, kā nepieciešams katrai iestādei. Jo tas, kas interesē satiksmes ministru, nav tas pats, kas interesē aizsardzības ministru.
Diemžēl šī koncepcija tā neattīstījās, atzina SAB šefs un piebilda, ka tagad, kad finansiālie apstākļi ir akūti, valdība nolēma, ka dienesta devums nav tik liels, lai attaisnotu finansējuma piešķiršanu.
«Ja reiz daudzas augstas amatpersonas dienesta likvidēšanu ir akceptējušas, laikam šis lēmums ir pamatots,» akcentēja Kažociņš.
SAB pamatfunkcijas ir ārvalstu izlūkdienestu darbības Latvijā identificēšana, kontrole un neitralizācija, Latvijas valstij nozīmīgas izlūkošanas informācijas ieguve ārvalstīs un pretizlūkošanas veikšana ārvalstīs, aizsargājot Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības.
SAB nodarbojas arī ar valsts noslēpuma, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību.
Drošības policija veic pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, varu apdraudošus noziedzīgus nodarījumus un citus noziegumus. DP veic arī pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, kas nepieciešami Iekšlietu ministrijas iestāžu aizsardzībai un valsts noslēpumu aizsardzību savas kompetences ietvaros. DP arī nodarbojas ar amatpersonu, kā arī ārvalstu pārstāvju apsardzes pasākumiem.
Militārās izlūkošanas un drošības dienests nodrošina aizsardzības resoram nepieciešamo pretizlūkošanas un izlūkošanas informāciju. Dienests veic pasākumus, lai atklātu un sadarbībā ar citām valsts drošības iestādēm novērstu ārvalstu speciālo dienestu, organizāciju vai atsevišķu personu graujošo darbību aizsardzības nozarē.
Dienests arī organizē pasākumus, lai aizsargātu valsts noslēpumu aizsardzības nozarē.
