Labdien! Esmu meitene, un man ir diezgan turīga un labi situēta ģimene. Man ir 15 gadi un manam brālim tikpat. Viss būtu labi, bet viņš pēdējā laikā ir sācis draudzēties ar vienu sava vecuma zēnu. Taču lieta ir tur, ka šis viņa t.s. draugs, ir bezpajumtnieks. Vienkārši naturālais bomzis - dzīvo uz ielas, vazājas pa māju pagrabiem, bēniņiem. Viņš ir sācis melot mammai. Nesen pateica man, ka nakti pavadīs pie drauga, kuru es ļoti labi pazīstu, taču, kad vakarā viņam zvanīju, telefons bija atslēgts. Mamma zvanīja viņa draugam, un tas teica, ka mans brālis pie viņa nav rādījies. Kad no rīta atnāca mājās, neatbildēja, kur pavadījis nakti, taču esmu pārliecināta, ka viņš bija pie tā bomzīša. Nu kāpēc puisim, kuram dzīvē nekā netrūkst, vajag tādu draugu? Kad vecāki aizliedza viņam ar viņu tikties, brālis atbildēja, ka mamma un tētis nožēlos, ja mēģinās izjaukt viņu draudzību. Viņam viņš esot ļoti dārgs, un viņš viņu nekad nepametīšot, tikai tāpēc, ka mums kaut kas nepatīkot. Viņš ir sācis visādi izlocīties, lai tikai varētu ar to bezpajumtnieku satikties. Vakar es pa logu redzēju, kā viņš, izskrējis no mājas, vienkārši metas tam bomzim ap kaklu un nākošajā brīdī abi pazūd aiz mājas stūra. Mans brālis ir komunikabls zēns, viņš taču var iepazīties ar jebkuriem citiem bērniem, kuriem ir mājas un ģimene. Es nesaprotu, kāpēc viņam ir vajadzīgs netīrs ielas puika, kuram nav ne mājas, ne vecāku, kurš rokas pa miskastēm un vazājas pa pamestām mājām un pagrabiem? Man ir bail, ka tas vazaņķis pierunās manu brālīti uz kaut kādām muļķībām. Es patiešām esmu izmisumā. Mēs visi par viņu uztraucamies.