«Delna»: Trūkst skaidrības par «Gaismas pils» projekta vadību

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: vizualizācija

Ir pagājis mēnesis kopš valsts aģentūras «Jaunie Trīs brāļi» likvidācijas un Kultūras ministrija (KM) uzņēmusies atbildību par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu aptuveni 200 miljonu latu vērtībā, tomēr ministrija joprojām nav viesusi skaidrību, kā šī projekta vadība turpināsies tās paspārnē.

Šādu viedokli «Sabiedrība par atklātību - Delna» paudusi šā gada otrajā ziņojumā par labas pārvaldības, atklātības, pretkorupcijas un uzņēmējdarbības sociālās atbildības principu ievērošanu trīs vērienīgākajos Kultūras ministrijas (KM) būvniecības projektos.

Patlaban KM izveidota Kultūras infrastruktūras nodaļa, tomēr nav skaidrs atbildības sadalījums starp nodaļas un ministrijas darbiniekiem, būvniecības uzraudzības mehānisms, kā arī turpmākais sadarbības modelis ar būvuzraugu un autoruzraugu, secinājusi «Delna», norādot, ka arī KM mājaslapā pieejamā informācija par «Gaismas pils» projektu ir grūti atrodama.

Tādēļ biedrība aicina informēt sabiedrību gan par kompetenču un atbildību sadalījumu starp KM un jaunizveidotās Kultūras infrastruktūras nodaļas amatpersonām, gan ministriju un būvuzraugu «Hill International».

Kopumā «Jauno Trīs brāļu» reorganizāciju «Delna» novērtējusi pozitīvi, gan atzīstot, ka no labas valsts pārvaldības viedokļa būtu bijusi nepieciešama konstruktīvāka plānošana un laicīgāka doto uzdevumu izpilde, kā arī lielāka atklātība un komunikācija ar sabiedrību gan par reorganizācijas procesu, gan Nacionālās bibliotēkas projekta turpmāko virzību jau reorganizācijas procesa gaitā.

Šajā saistībā tiek uzsvērts, ka reorganizācijas komisijai pilnīgi pārņemamo finanšu un līgumsaistību saraksti bija pieejami tikai pēdējā aģentūras pastāvēšanas dienā, lai arī uzdevums tos sagatavot tika dots jau reorganizācijas komisijas pirmajā sanāksmē. Tā dēļ tika apgrūtināta gan KM finanšu plānošana jūlija mēnesim, gan netika savlaicīgi atrisināts jautājums par aģentūras telpu nomas līguma laušanu, kas, iespējams, radīs KM papildu izdevumus.

Tiek pārmests arī komunikācijas trūkums par to, pēc kādiem kritērijiem notika «Jauno Trīs brāļu» štatu samazināšana un jaunizveidotās KM nodaļas darbinieku atlase, īpaši ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā ietvertos secinājumus par aģentūras darbību, tomēr ministrija skaidro, ka Kultūras infrastruktūras nodaļas darbinieki atlasīti, ņemot vērā to līdzšinējo pieredzi, zināšanas un profesionalitāti Nacionālās bibliotēkas projekta vadīšanā, un arī Valsts kontrole norādījusi, ka šobrīd nav apstākļu vai pārkāpumu, kas ļautu apšaubīt līdzšinējā aģentūras direktora Zigurda Magones vai citu aģentūras darbinieku piemērotību darbam jaunizveidotajā nodaļā.

Ziņojumā «Delna» pievērsusies arī plašsaziņas līdzekļos izskanējušai informācijai, ka nodomu vēstulē ar Starptautisko Valūtas fondu Latvijas valdība ir apņēmusies pārskatīt Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecības līgumu. Šajā sakarā kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) tiek aicināts nodrošināt atklātu un caurskatāmu sarunu procesu ar Nacionālo būvkompāniju apvienību gadījumā, ja tiek atvērts 2008.gada 15.maijā noslēgtais būvdarbu līgums.

«Delna» norādījusi arī uz nepieciešamību savlaicīgi paredzēt to, cik liels finansējums un no kādiem avotiem būs pieejams Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta virzībai nākamajos četros gados, vēršot uzmanību uz to, ka, pārskatot Nacionālās bibliotēkas būvniecībai piešķiramos finanšu līdzekļus, ēkas celtniecībai nepieciešamais finansējums jāskata kontekstā ar finansējumu, kas turpmākajos gados būs nepieciešams infrastruktūras objektu būvniecībai, apkārtējās vides labiekārtošanai un bibliotēkas iekārtošanai.

Pretējā gadījumā sabiedrība riskē saņemt ēku, kas nav spējīga funkcionēt, jo nav pieslēgta inženierkomunikācijām un ir bez cita nepieciešamā aprīkojuma un infrastruktūras, brīdina organizācijas pārstāvji, piebilstot, ka, ja netiks atklāti runāts par visām bibliotēkas projekta izmaksām un finansējuma riskiem, sabiedrība var tikt nostādīta ķīlnieka lomā brīdī, kad vajadzēs izdarīt kārtējās izvēles valsts budžeta prioritātēs.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu