Kā pašmērķi izvirzot eiro ieviešanu, Eiropas attīstītāko valstu līmeni Latvija nesasniegs ātrāk, rudens konferencē secinājuši «Ekonomistu apvienības 2010» biedri.
Eiro ieviešana nevar būt pašmērķis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par konferencē paustajiem viedokļiem aģentūru LETA informēja apvienības pārstāve Dace Mence.
Kā uzskata «SEB bankas» galvenais ekonomists Andris Vilks, «nākamā gada sākumā Latvijas ekonomikā varētu iestāsies kaut cik pamanāmi uzlabojumi, ko raksturotu ieliktie pamati fiskālajai disciplīnai un nepieciešamajām reformām». Pēc viņa domām, tieši tad Latvijai būtu jānāk klajā ar eiro ieviešanas programmu, pretējā gadījumā būšot daudz grūtāk atgūt savu konkurētspēju ne vien Eiropā, bet arī Baltijā.
Ekonomiskie rādītāji liecina, ka eiro ieviešana Igaunijā varētu notikt jau 2011.-2012.gadā, bet Latvijā - ne ātrāk kā 2014.gadā, prognozē Vilks.
Apvienības biedrs Edmunds Krastiņš konferencē apšaubījis Latvijas gatavību pievienoties Eiropas vienotās valūtas tirgum tik īsā laika periodā. «Vai ir pamats cerībām, ka Latvijas ekonomika tuvāko gadu laikā sasniegs tik strauju ekonomisko izaugsmi, kas garantētu starptautisku uzticību?» jautājis Krastiņš. Viņaprāt, Latvijai draud stagnācija - deflācijas apstākļos iekšzemes kopprodukts (IKP) turpinās kristies, bet valsts parādu slogs - palielināties. Viens no nedaudzajiem instrumentiem šādā situācija esot elastīga un aktīva monetārā politika, kas Latvijā šobrīd tiekot realizēta tikai atsevišķu elementu līmenī.
Ar Krastiņu līdzīgās domās ir arī ekonomikas doktors Uldis Osis, kurš konferencē ieteicis paplašināt lata svārstību koridoru attiecībā pret Eiropas valūtu līdz 15%. «Lata fiksētā likme rada problēmas ne tikai eksportētājiem, bet arī iekšējam tirgum - Latvijas ražotāji šā iemesla dēļ nespēj konkurēt ar importa produktiem,» sacījis Osis.
«Ekonomistu Apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris uzskata, ka eiro ieviešanu varēja un vajadzēja izdarīt strauji. Ja tas nav noticis, tad patlaban to nedrīkstot izvirzīt kā pašmērķi. Daudz svarīgāks uzdevums esot iedzīvotāju labklājība, sabalansēta un ilgtspējīga valsts attīstība, kas makroekonomiskos rādītājos izpaužas kā IKP pieaugums par 4-6% gadā, ja inflācija paliek nemainīga 2%-3% robežās. Tas būtu valdības un Latvijas Bankas uzdevums uzturēt minēto rādītāju stabilitāti ar fiskālās politikas metodēm, bet, ja ar to nepietiek, jāpielieto elastīga monetārā politika, uzskata Kehris.
Konferencē apvienības biedri precizēja arī IKP prognozi 2009.gadam, veicot izmaiņas no mīnus 7% uz mīnus 18,5%, bet 2010.gadā IKP tiek prognozēts mīnus 4,2% robežās.
2009.gada rādītāju ietekmē augošais bezdarba līmenis valstī, algu samazinājums, lielais kredītu slogs un sekojoši - patēriņa kritums, konstatējuši apvienības biedri. Arī 2010.gadā iekšējais patēriņš turpinās kristies - cilvēki vairāk sākuši uzkrāt, tomēr kredītu restrukturizācijas rezultātā uzkrājumus nāksies tērēt, prognozē ekonomisti. 2010.gadā eksports palielināšoties, ekonomiku stimulēšot transporta pakalpojumi. Pēc divu gadu krīzēs Latvijas ekonomika daļēji sāks atveseļoties pati no sevis, jo stabilizēsies ārējie tirgi. Nodokļu ieņēmumi jau pašlaik ir stabilizējušies. Nav būtisku faktoru, lai IKP kristos vēl zemāk, uzskata «Ekonomistu apvienība 2010».
Konferencē tika pārrunāti Latvijas ekonomikas jaunāko laiku vēstures notikumi, par kuriem tiks diskutēts apvienības jubilejas konferencē «Akmeņainais ceļš. 25 gadi Latvijas ekonomikā 1995.-2015.», kas notiks 19.oktobrī Latvijas Universitātē.
«Ekonomistu apvienība 2010» ir dibināta 1994.gadā ar mērķi veicināt ekonomisko domu un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību Latvijā.