Aleksandrs Kņazevs, kurš tiek uzskatīts par Mstislava Rostropoviča patiesāko sekotāju, čella spēli mācījies Maskavas konservatorijā pie Aleksandra Fedorčenko. Kņazevs muzicējis kopa ar dažādiem slaveniem diriģentiem: Jevgeņiju Svetlanovu, Juriju Temirkanovu, Mstislavu Rostropoviču, Juriju Bašmetu, Vladimiru Fedosejevu, Maksimu Šostakoviču, Nēmi Jervi un Kurtu Mazuru, kā arī ar dažādiem pasaules orķestriem – Londonas Karalisko filharmonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Gēteborgas simfonisko orķestri, Hāgas Residentie orķestri, Francijas Nacionālo orķestri un Prāgas filharmonisko orķestri. Starp Aleksandra Kņazeva kamermūzikas partneriem var minēt pianistus Brižitu Anžerēru, Jevgeņiju Kisinu, Plamenu Mangovu, Borisu Berezovski, Nikolaju Luganski un vijolniekus Vadimu Repinu un Dmitriju Mahtinu. Aleksandrs Kņazevs ir ierakstījis vairākus godalgotus mūzikas diskus, no kuriem jaunākais ir 2009. gada martā izdotais Dvoržāka čella koncerta ieraksts kopā ar Maskavas Čaikovska simfonisko orķestri un Vladimiru Fedosejevu Lontano/Warner Classics International apgādā. Ar šo programmu pagājušās sezonas beigās mūziķi devās arī Eiropas turnejā.
«Dons Kihots» ir viena no Riharda Štrausa 14 simfoniskajām poēmām. Autors devis tai apakšvirsrakstu «Fantastiskas variācijas par bruņinieku rakstura tēmu lielam orķestrim». Poēmas struktūra veidota pēc variāciju parauga: ievads, tēma, desmit brīvas variācijas un fināls. Štrauss šeit izmanto trīskāršu orķestra sastāvu, paplašinot pūšamo instrumentu un sitaminstrumentu grupas un papildinot to ar paša izgudrotu vēja mašīnu. Katru no varoņiem raksturo cits instrumenta tembrs – Dulcinejas tēma rakstīta solo obojai, ieroču nesēju Sančo Pansu raksturo fagota tembrs, bet dona Kihota emociju pasauli izdzied čella solo. Nobeigumā, pēc zaudētās kaujas ar Mēness bruņinieku, sēru gājiena soļu ritmā, dobjiem timpānu sitieniem skanot, Štrauss atklāj dona Kihota sagruvušo ideālu traģēdiju. Atmetot ironiju, kā dziļi cilvēcisku skumju caurvītu atvadu dziesmu komponists sniedz poēmas risinājumu, mājot ardievas aizgājušā laika vērtībām un tikumiem.
Aramu Hačaturjanu noteikti var dēvēt par armēņu 20. gadsimta kultūras nozīmīgāko figūru. Līdzās abiem dižgariem Sergejam Prokofjevam un Dmitrijam Šostakovičam viņš ir trešais no Padomju kompozīcijas skolas pīlāriem. Arams Hačaturjans bija pirmais armēņu komponists, kurš pasauli tik plaši iepazīstināja ar savas tautas mentalitāti, kultūru un mūziku. Balets «Spartaks» – līdzās Čella koncertam un Trešajai simfonijai – pieder pie Arama Hačaturjana spilgtākajiem pēckara opusiem. Rakstot «Spartaku», Hačaturjans pat devās ceļojumā uz Itāliju, lai studētu antīko glezniecību un tēlniecību, apskatītu Romas akropoli, arhitektūru, gladiatoru cīņu arēnu Kolizeju un pats iedomāti izstaigātu Spartaka ceļu.
Pensionāri ir aicināti iegādāties biļetes uz šo koncertu ar 50% atlaidi.
