Ģenerālprokuratūra pēc vairāku mēnešu ilgas pārbaudes nav saskatījusi pārkāpumus Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) rīcībā ar budžeta līdzekļiem.
Ģenerālprokuratūra nesaskata pārkāpumus LOK darījumos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prokuratūras Preses centrā aģentūrai BNS paskaidroja, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi informāciju Ministru prezidentam par pārbaudes rezultātiem, kas tika sākta pēc premjera iesniegtās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācijas par biedrības «Latvijas Olimpiskā komiteja» un citu nevalstisko sporta organizāciju iespējamo nelietderīgo rīcību ar budžeta līdzekļiem.
Pārbaudē izvērtēta saņemtā informācija, un secināts, ka valsts mantas nodošana 2007. gadā vairāk nekā 8,5 miljonu latu apmērā bez atlīdzības biedrībai «Latvijas Olimpiskā komiteja» (Grostonas ielā 6b, Rīgā) nav pretrunā likuma normām.
Preses centra pārstāvji informēja, ka Aizsardzības ministrijas līdzekļu ieguldījums Olimpiskā sporta centra rekonstrukcijā, lai nodrošinātu NATO samita norisi Rīgā, jāatzīst par derīgiem izdevumiem, ko nomnieks atbilstoši līguma nosacījumiem taisījis iznomātajai ēkai.
Valstij Aizsardzības ministrijas personā no šīs saistības radās prasījuma tiesības uz derīgajiem izdevumiem, nevis īpašuma tiesības uz piebūvēm.
Nolūkā radīt tiesisku pamatu prasījuma tiesības nodošanai bez atlīdzības LOK Aizsardzības ministrija izstrādāja grozījumus Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā, kas tika pieņemti Saeimā un deva tiesības valdībai lemt par valsts kustamas mantas nodošanu bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizācijas īpašumā.
Līdz ar to konkrētajā gadījumā valdības rīcība atbilst likumam, bet var tikt vērtēta tikai no lietderības viedokļa, kas nav prokurora kompetencē.
«Nav strīda par to, ka valsts ir deleģējusi LOK zināmas valsts pārvaldes funkcijas, noteikusi tiesības saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta, kas tiek piešķirti ar gadskārtējiem valsts budžeta likumiem,» norādīja prokuratūras Preses centrs.
Viena no valsts pēdējo gadu prioritātēm sporta attīstībā ir sporta bāzu attīstība un sporta būvju nepieciešamība visos valsts reģionos. Par labu šim apstāklim LOK saņemot ne tikai valsts galvojumus kredītiem olimpisko centru celtniecībai, bet arī gadskārtējas dotācijas valsts galvoto kredītu atmaksai. Valsts līdzekļi sporta attīstībai noteiktajiem mērķiem lielā mērā tiekot novirzīti tieši ar LOK starpniecību.
Lai nodrošinātu valsts dotēto līdzekļu maksimāli pareizu izlietošanu atbilstoši piešķirtajam mērķim, iespējams, jāuzlabo tā izlietojuma kontrole un normatīvajos aktos jānosaka attiecīgo biedrību, kas saņem valsts budžeta līdzekļus savu mērķu realizācijai, amatpersonu darba samaksas tiesiskais regulējums.
Prokurore, kas veica pārbaudi, arī atzinusi, ka KNAB ierosinājums par LOK amatpersonu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā ir diskutējams, jo pamats attiecīgu grozījumu izdarīšanai likumā, pamatojoties tikai uz LOK pārbaudē izdarītajiem secinājumiem, var būt nepietiekams.
Ģenerālprokuratūra jūnijā pēc premjera lūguma nolēma sākt pārbaudi saistībā ar LOK rīcībā nodoto valsts naudu un mantu. Premjers lūdza prokuratūru izvērtēt KNAB secinājumus saistībā ar LOK rīcībā nodoto valsts naudu un mantu.
TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstīja: pēc KNAB sagatavotā dokumenta, redzams ne tikai tas, ka valsts pastāvīgi piešķir LOK budžeta dotācijas, sniedz kredītu galvojumus un iegulda līdzekļus sporta būvju kredītu atmaksāšanā, bet, izrādās, bijis kāds dāvinājums, pēc kura vairāk nekā 17 miljonus vērts objekts no valsts kabatas nonācis sabiedriskas organizācijas īpašumā.
Korupcijas novērsēji atklājuši, ka Tautas partijas līdera Aigara Kalvīša valdība faktiski ir uzdāvinājusi LOK sporta centru, kas kādreiz tika pārbūvēts NATO samita rīkošanai. Valsts īpašums 17 031 826 latu vērtībā tagad par baltu velti nonācis sabiedriskas organizācijas rokās. Tas nozīmē, ka valsts budžets zaudējis ne tikai minētos miljonus, bet arī jebkuru citu peļņu, ko varētu iegūt no Olimpiskā sporta centra izmantošanas.
Tas, ko KNAB konstatējis līdz šim, liecināja, ka valsts nemitīgi ieguldījusi naudu sporta būvēs, jo sniegti ne tikai kredītu galvojumi, kuru summas patlaban pārsniedz jau 29 miljonus, bet caur Izglītības un zinātnes ministriju ļoti lielas summas piešķirtas arī kredītu atmaksai. Katru reizi vairāk par pusmiljonu latu piešķirti olimpiskajam centram Valmierā, Liepājā, Daugavpilī, par vairāk nekā 700 tūkstošiem latu — Jelgavā, par vairāk nekā 380 tūkstošiem latu — Ventspilī.
KNAB konstatējis, ka ministrija piešķīrusi naudu LOK tā, it kā tā būtu valsts institūcija, nevis sabiedriska, un ka likumos ir daudz nepilnību, kas ļauj LOK un citām nevalstiskām sporta organizācijām diezgan brīvi rīkoties ar valsts īpašumu.
Savukārt LOK prezidents Aldons Vrubļevskis tam nepiekrīt. Viņš apgalvojumus par 17 miljonu latu vērtas valsts mantas nonākšanu LOK īpašumā līdz ar Rīgas Olimpiskā centra piebūvju pārņemšanu iepriekš sarunā ar aģentūru BNS nodēvēja par nonsensu un blefu.
Par ļoti ticamu Vrubļevskis uzskata pieņēmumu, ka tagadējās diskusijas par LOK izraisījusi politiska savstarpēja rēķinu kārtošana. Strīdi par LOK un sporta organizāciju amatpersonu statusu ilgstot jau kopš 2003. gada, kad bija pirmās pārbaudes no Valsts ieņēmumu dienesta un KNAB. «Visas šīs pārbaudes beigušās ar neko. Tiek izteiktas aizdomas, ka kaut kas nenotiek likumīgi, bet pārbaudes to neapstiprina,» toreiz klāstīja LOK prezidents.