Ceļotāju stāsti: Pastaiga pa ātrgaitas šoseju

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ceļotājs Andris

Andris piesaista uzmanību ar interesantu dzīvesveidu. Ceļojumi luksusā un piecu zvaigžņu ērtībās viņu neinteresē. Pirms nedēļas rakstīju īsziņu un interesējos, kā viņam iet, bet uzzinu, ka viņš ir Itālijas pilsētā Florencē. Andris tikko atgriezies no ceļojuma uz Florenci ar autostopiem.

— Kur bija tavs pirmais ceļojums ar stopiem uz ārzemēm?

— Pirmais ceļojums bija pāris metru pa Latviju, bet nezinu, vai tas skaitās. Pirmais ceļojums ārpus robežas bija uz Viļņu, tad sekoja ceļojums uz Varšavu, kas nejauši izvērtās par braucienu uz Berlīni.

— Kāpēc tu ceļo viens pats?

— Vienam ir ērtāk, un nevienam nebija iespēja braukt līdzi. Vienam ir iespēja braukt ar tālbraucējiem. Ja brauc divatā, tālbraucējs nedrīkst ņemt trešo pasažieri, jo tas nav atļauts. Tad tam liekajam ir jāslēpjas. Pārsvarā uz Itāliju es tiku ar tālbraucējiem. Viņi arī zina, kur tevi labāk izlaist, tālbraucējs tevi vienmēr izlaidīs normālā vietā. Ceļojot divatā, ja sākas problēmas, negatīvās emocijas var sākt izlādēt viens uz otru,  jo ceļošana stopējot ir nogurdinoša. Var arī vairāk iegūt iespaidus no ceļojuma, runājot ar šoferiem.

— Vai nav bail?

— Nē, nav bail. No kā baidīties? Nekas traks nevar notikt. Cita lieta ir ar meitenēm, dzirdēts, ka tālbraucēji uzmācas. Tie, kuri paņem mašīnā, ir draudzīgi. Polijā ir nedaudz bailīgi, tieši Varšavā.

— Kādas valstis esi apceļojis ar stopiem?

— Ar stopiem esmu braucis pa Latviju, tad uz Lietuvu, Igauniju, Poliju, Vāciju, Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju. Drīzumā plānoju doties uz Parīzi un no Parīzes uz Londonu.

— Cik zināms, uz Florenci tu brauci divas diennaktis. Vai nebija grūti?

— Nē, es braucu trīs diennaktis. Negulēju 70 stundas, vienīgi pēc 40 stundām iemigu uz pāris minūtēm kādā mašīnā. Vēlāk jau no negulēšanas man sākās halucinācijas.

— Vai tālbraucēja ņēma samaksu par vešanu?

— Nē, jo viņiem vienkārši ir garlaicīgi. Citā reizē man gadījās, ka viens mikroautobusa šoferis prasīja naudu benzīnam. Kad mums ar ceļabiedru nebija, aizbrauca prom, neko nesakot. Īpaši, ja zini viņu valodu, tad ņem. Krievu šoferi ir atsaucīgi, īpaši, ja zini krievu valodu. Angliski gan nav īpaši daudz sanācis runāt, tikai Itālijā iebraucot. Liela daļa šoferu tādējādi kliedē savu garlaicību. Es nevarētu kliedēt laiku, ja paņem itālietis (Smejas.), jo ir valodas barjera — es neprotu itāliski, un ne visi itālieši prot angliski. Lielākoties pabaro ar kaut ko siltu un pacienā ar kafiju, ir ļoti laipni.

— Vai ir bijuši kādi interesanti notikumi pa ceļam?

— Bija gadījums uz Čehijas un Slovākijas robežas, mani aizveda 40 km, un tad es netiku cauri pilsētai. Mani aizveda vienā virzienā un izlaida autobusu pieturā blakus ātrgaitas šosejai. Man nācās visus tos 40 km iet kājām atpakaļ — no tās vietas, kur mani atveda, jo es netiku nekur. Ejot atpakaļ, es saliju. Un es gāju, kur nedrīkstēju iet, — gar ātrgaitas šosejas malu. Tad tiku līdz benzīntankam, kur pārģērbos. Izbraucot no Polijas, nav fiziski iespējams stopēt, jo ir ātrgaitas šosejas. Jāiet klāt cilvēkiem benzīntankos un jājautā, vai viņi var aizvest. Tikai braucot, saproti, no kā jāizvairās. Interesantākie ir cilvēki, kurus sastopu ceļojot. Protams, arī vietas, kuras tu redzi un nemaz neesi zinājis, ka tās tā izskatās un ka tās varētu eksistēt. Poļi rādīja telefonā savu bērnu bildes. Poliski dziedāja kristiešu dziesmas, bija interesanti. Es ar viņiem runāju poliski.

— Vai tu proti poļu valodu?

— Nē, bet esmu iemācījies pamatfrāzes: «jā», «nē», «nesaprotu» un «paldies». Un vēl dažas frāzes. Poļu valoda ir līdzīga krievu valodai, tāpat kā čehu un slovāku, tikai viņiem pašiem tā nešķiet. Bet, zinot krievu valodu, viņus ir vieglāk saprast, var uztvert domu.

Starp citu, ir interneta lapas, kuras «palīdz» stopēt, piemēram, «hitchbase.com». Tur stopētāji apmainās ar informāciju. Ja iebrauc lielā pilsētā, ir grūti tikt uz šoseju, jo nevari tikt ārā no pilsētas. Tur ir apraksti, kā pilsētas apbraukt un kā no tās izkļūt. Ja ir konkrēts mērķis uzturēties kādā pilsētā un braukt tālāk, tajā interneta lapā ir noderīga informācija. Te cilvēki apmainās ar informāciju, kas ir gatavi pieņemt viesus savās mājās un arī paši ceļo «couchsurfing.org». Tas ir labs veids, kā ceļot.

— Ja tev būtu iespēja ceļot komfortabli, vai tu būtu stopējis?

— Ir grūti atbildēt, jo tas atkarīgs no gadījuma. Man bija iespēja ceļot komfortabli, ar lidmašīnu. Bet tad man būtu jāgaida kādu laiku, un tas arī būtu dārgāk. Stopējot var izdomāt zibenīgi. Stopēšana sniedz piedzīvojumu, ko nav iespējams piedzīvot, braucot ar vilcienu un lidmašīnu. Komfortabli es ceļotu biežāk, bet tik un tā es stopētu.

— Vai tavi draugi arī ceļo ar stopiem?

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu