Latvijas bijušajai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai cīņā par Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidenta amatu ir vairākas priekšrocības.
Vīķei-Freibergai ir vairākas priekšrocības cīņā par ES prezidenta amatu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bijušai Latvijas prezidentei par labu spēlē viņas dzimums, jo sievietes iecelšana kādā no ES vadošajiem amatiem nāktu par labu Eiropas dzimumu līdztiesības veicināšanas tēlam, uzskata daļa ekspertu.
Būtisku atbalstu šai idejai devis Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Ježijs Buzeks, kurš uzrunā ES samitā ceturtdien aicināja bloka dalībvalstu līderus ES Padomes prezidenta amatam izraudzīties sievieti.
«Būtu labāk, ja mēs atrastu šim amatam sievieti, jo mums ir nepieciešama dzimumu vienlīdzība,» norādīja Buzeks.
EP prezidents neapsprieda konkrētas kandidatūras, taču viņš piebilda, ka piemērotas kandidātes atrašana būtu vienkārša.
Starp līdz šim minētajām kandidātēm ir Latvijas bijusī prezidente Vīķe-Freiberga un Somijas prezidente Tarja Halonena. Izskanējuši arī aicinājumi virzīt ES Padomes prezidenta amatam bijušo Īrijas prezidenti Mēriju Robinsoni, taču viņa pati ir noraidījusi šādu piedāvājumu.
Otra Vīķes-Freibergas priekšrocība ir fakts, ka ES ir tradīcija vadošos amatos izraudzīties mazu valstu pārstāvjus. Šādam variantam atbalstu ES samita aizkulisēs pauduši arī vairāki augsta ranga Vācijas delegāti.
Kā jau ziņots, Baltijas premjerministri vienojušies meklēt atbalstu bijušās Latvijas prezidentes Vīķes-Freibergas kandidatūrai.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite Vīķi-Freibergu nodēvējusi par spējīgu un reālu kandidāti, savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks kaimiņvalsts bijušo prezidenti raksturojis kā «dinamisku jaunu seju Eiropai ar spēcīgām stratēģiskām vīzijām».
ES līderi samita pirmajā dienā formāli neapsprieda iespējamos kandidātus ES Padomes prezidenta un ārlietu koordinatora amatam, kamēr vēl pastāvēja neskaidrības par to, vai un kad Čehija ratificēs Lisabonas līgumu.
Tagad, kad problēma ar Čehiju faktiski ir atrisināta, ES līderi piektdien, samita otrajā dienā lems par ES Padomes prezidenta pienākumiem un pilnvarām.
ES Padomes prezidenta iecelšana ir tipiski samudžināta un atbilst tam, kā 27 nāciju bloks kārto lietas, raksta «Reuters» komentētājs Pols Teilors. Šis amats Lisabonas līgumā, kuram jāstājas spēkā tuvākajās nedēļās, ir vāji definēts un prezidenta pilnvaras un pienākumi nav noteikti. Taču ir skaidrs, ka vairums līderu vēlas vienprātību veicinošu samitu priekšsēdētāju, nevis augsta profila Eiropas prezidentu.
Kaut arī Tonija Blēra kandidatūra piesaukta jau vairākus mēnešus, bijušais premjers oficiāli savas pretenzijas nav izteicis, un ES sanāksmes aizkulisēs pirmajā dienā virkne ES līderu izteicās pret Blēra piemērotību ES prezidenta amatam, ļaujot uz politiskās skatuves parādīties vairākiem jauniem kandidātiem.
Šonedēļ savu kandidatūru oficiāli pieteica Luksemburgas premjerministrs Žans-Klods Junkers, kaut arī viņš pats atzīst, ka viņam ir maz izredžu. Pēc «Reuters» komentētāja Pola Teilora domām, Junkera paziņojums ir «pašnāvnieciska misija, lai padzītu Blēru no sacensībām». Blēram un Junkeram ir senas personīgas nesaskaņas, kā pamatā ir Blēra gājiens 2004.gadā, bloķējot Beļģijas premjerministra Gija Verhofstada mēģinājumu kļūt par Eiropas Komisijas prezidentu un viņa 2005.gada veto Junkera izstrādātajam ES budžeta plānam.
Realitātē ne Blērs, ne Junkers nespēs iegūt pietiekami lielu atbalstu starp ES līderiem, būtībā izslēdzot viens otru un līdz ar to ļaujot pievērst uzmanību citiem pretendentiem.
Pēc «Reuters» komentētāja novērtējuma, pašlaik par spēcīgāko kandidātu uzskatāms centriski labējais Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende, kaut arī viņš pats turpina noraidīt savas kandidēšanas iespējas.
Tikmēr viņa Kristīgo demokrātu partija Nīderlandes telekanālam «NOS TV» apstiprināja, ka tā nopietni gatavojas sava līdera aiziešanai no nacionālās politikas.
Savukārt «Bloomberg» raksta, ka Balkenendes izraudzīšanās atbilstu ES tradīcijām vadošajiem amatiem izraudzīties pārstāvjus no mazākām valstīm. Šī tradīcija ir labvēlīga arī Vīķei-Freibergai.
Vācijas aģentūra DPA, atsaucoties uz diplomātiskiem avotiem, ziņo, ka ES prezidējošā valsts novembra vidū plāno rīkot ārkārtas samitu, lai panāktu vienošanos par kandidātiem svarīgākajiem amatiem.
Savukārt avoti zviedru diplomātu rindās norāda, ka konkrēts sanāksmes laiks vēl nav noteikts, jo Stokholma vēlas sagaidīt Lisabonas līguma ratifikācijas procesa pabeigšanu.