Virzot Latvijas bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas kandidatūru pirmajam ES Padomes prezidenta amatam, Latvija riskē ar eirokomisāra Andra Piebalga portfeli, šovakar vēsta LTV raidījums «De facto».
Virzot eksprezidentes kandidatūru, Latvija var zaudēt ietekmīgu amatu eirokomisāram Piebalgam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raidījums ziņo, ka Freibergas pēkšņā virzīšana pamatīgu sajukumu radījusi Latvijas diplomātiskajā dienestā. Premjers Valdis Dombrovskis vienpersoniski izvēlējies virzīt kandidātu un šo soli nav saskaņojis ne ar Valsts prezidentu, ne ārlietu ministru. Neoficiāli vairāki ārlietu dienestā strādājošie «De facto» atzina, ka līdz šim galvenā diplomātu darba prioritāte bijusi izcīnīt pēc iespējas labāku portfeli eirokomisāram Andrim Piebalgam. Latvija it kā plānojusi neuzstāt uz kādu konkrētu prezidenta kandidātu, taču iestāties par Savienības ārlietu ministru, kas nāktu no kādas mazās valsts.
Jaunajā Eiropas Komisijā Latvija bija plānojusi Piebalgam iegūt gana nozīmīgu portfeli, piemēram, vēlreiz uzņemties atbildību par enerģētiku. Šobrīd diplomātu vidū radies apjukumus – lobēt vienu vai otru, vai varbūt abus kandidātus.
«Providus» ES pētniece Dace Akule «De facto» sacīja, «vai mums ir svarīgāk, ka atrodam augstu un interesantu amatu Vairai Vīķei Freibergai, kas ir mūsu bijusī prezidente, vai mums ir svarīgāk dabūt interesantu un ļoti vērtīgu un mūsu valstij īpašu portfeli kā transports un enerģētika?» Pētniece arī norāda, ka abus amatus Latvija pilnīgi noteikti neiegūs. Savukārt – ja spēkus koncentrēs prezidentes lobēšanai, par nozīmīgu eirokomisāra krēslu jāaizmirst.
«Ja mēs iegūtu atbalstu šai te kandidātei uz ES prezidenta, tad mums nav tiesības cerēt sagaidīt šādu atbalstu komisijā, jo tad pārējās dalībvalstis, kas būs savējos kandidātus likušas priekšā un nedabūjušas posteni, viņas gribēs kompensāciju un mūsu gadījumā tā izskatīsies vājāks komisārs komisijā,» «De facto» sacīja Akule.
Savas izredzes kā nelielas iegūt augsto amatu intervijā «De facto» vērtēja pati kandidāte. Vaira Vīķe Freiberga kritizēja Savienības prezidenta izvēles procesu, kurš notiek slepenībā. «Mans iespaids no tā, ko es dzirdu neformāli, ka izvēle jau ir it kā paveikta, kaut gan oficiāli nekas tas process līdz šim atklātībā parādījies. Nav arī atklātībā redzēti kandidāti,» raidījuma sacīja eksprezidente. Vīķe Freiberga arī vērtēja, ka «tas ir vēl sliktāk, kā tas notiek Apvienotajās nācijās, jo tik tiešām viss tas process norit aiz slēgtām durvīm un nevis atklātībā.»