Šā gada pirmajā pusgadā Rīga pēc brīvo biroju platību īpatsvara bija līdere Eiropā, intervijā biznesa portālam «Nozare» atzīst nekustamo īpašumu uzņēmuma «Colliers International» vadošais partneris Baltijas valstīs un Baltkrievijā Mihails Morozovs.
Eksperts: Rīga šogad pēc brīvo biroju platību īpatsvara kļuvusi par līderi Eiropā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Rīgā brīvi bija 30% biroju telpu. Ar nedaudz vairāk nekā 20% sekoja Dublina, Birmingema un Kijeva, bet Viļņā un Tallinā šis rādītājs bija nedaudz zemāks. Brīvo platību apjoms pieauga arī tirdzniecības telpu sektorā,» stāsta speciālists.
Pēc viņa teiktā, komercīpašumu nomas maksa pēdējo 12–16 mēnešu laikā dažādos segmentos samazinājusies par 30–70%, bet vidēji nomas maksas kritums salīdzinājumā ar 2007. gadu ir aptuveni 50% liels. Visātrāk šo triecienu saņēma tirdzniecības platību segments.
«Šā gada pēdējā ceturksnī sāka atjaunoties pieprasījums no kompānijām, pārsvarā ar ārvalstu kapitālu, kam ir pietiekami stabila biznesa situācija un kuras ieinteresētas nomāt kvalitatīvas telpas ar izdevīgiem nosacījumiem. Piemēram, pēdējā laikā notikuši vairāki darījumi par biroju telpu nomu 1500–3000 kvadrātmetru platībā,» atklāj Morozovs.
«Esošajā situācijā es nezinu nevienu speciālistu, kas varētu kaut ko nopietnu prognozēt,» atbildot uz jautājumu par iespējamajām komercplatību nomas maksas izmaiņām nākamgad, norāda Morozovs.
Viņš skaidro, ka nekustamais īpašums ir infrastruktūra, kas apkalpo biznesu un ekonomiku. Nekustamā īpašuma nozarei nav nekādas ietekmes uz tiem procesiem, kas patlaban norisinās, un tā ir pilnībā atkarīga no ekonomiskās situācijas kopumā, kā arī no konkrēto uzņēmējdarbības jomu uzņēmumu stabilitātes, maksātspējas un viņu pašsajūtas.
«Tas, kas norisināsies 2010. gadā, par 95% būs atkarīgs no tā, kāds būs budžets, kādi būs nodokļi. Principā ekonomiskā vide pasliktināsies, jo neviens netic, es tostarp, ka tā uzlabosies. Jautājums vienīgi ir par to, cik daudz tā pasliktināsies. Tāpat arī jautājums ir par to, cik kompānijas būs gatavas turpināt kaut kādu aktivitāti vai arī vēl būtiski samazināt savu darbību. Tas ietekmēs komercīpašumu nomas maksu. Uzņēmumu aktivitātei samazinoties vēl vairāk, arī nomas maksa nākamgad var samazināties par kādu trešdaļu,» stāsta Morozovs.
Viņš norāda, ka nomas maksa ir atkarīga no pieprasījuma, kā arī no uzņēmumu gatavības uzņemties atbildību pret saviem darbiniekiem. «Gan tirdzniecības, gan noliktavu segmentā runa ir par to, vai uzņēmumu īpašnieki (neatkarīgi no tā, vai tās ir ārvalstu vai vietējās kompānijas) ir gatavi uzņemties atbildību par telpu nomas līgumu pat uz sešiem mēnešiem. Ja uzņēmumam, piemēram, martā jāpieņem lēmums par darbinieku skaita samazināšanu, kā tas rīkosies ar īres līgumiem, neviens nevar pateikt,» stāsta speciālists.
«Izskatās, ka 2010. gadā tiks sasniegts zemākais punkts, un daži projekti varētu atsākt kustību — saskaņošanas procedūras, projektēšanu, lai iegūtu, izmantojot zemākas izmaksas. Reāla objektu būvniecība varētu atsākties tikai tad, kad būs aizpildīta «tukšo» projektu lielākā telpu daļa un samazināsies brīvās platības,» prognozē Morozovs.
Visu interviju var lasīt biznesa portālā «Nozare».