Ģenētiķi paziņojuši, ka viņiem izdevies atšifrēt divu izplatītāko onkoloģisko slimību — ādas un plaušu vēža — ģenētisko kodu, vēsta «BBC News».
Zinātnieki atšifrējuši vēža šūnu ģenētisko kodu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc fonda «Wellcome Trust» pārstāvju vārdiem, šis atklājums var radīt revolūciju vēža profilaksē un ārstēšanā. Tas ļaus ne tikai pēc asins analīzēm noteikt audzēja esamību daudz agrīnākā stadijā, bet arī palīdzēs jaunu daudz efektīvāku zāļu izstrādē. Pašlaik pasaules zinātnieki strādā pie gēnu, kuros, attīstoties vēzim, dažādos orgānos var notikt mutācijas, kataloģizācijas. Lielbritānijā tiek pētīts krūts, Japānā — aknu, Indijā — mutes, Ķīnā — kuņģa, ASV — smadzeņu un vairogdziedzera vēzis.
Pēc Starptautiskā vēža genoma izpētes konsorcija ekspertu vārdiem, lai noslēgtu šo milzīgo darbu, vēl būs nepieciešami simtiem tūkstoši ASV dolāru un vismaz pieci gadi, taču, tiklīdz tas tiks pabeigts, tā uzreiz nesīs augļus. «Šie katalogi mainīs mūsu priekšstatu par vēzi — par katru konkrētu gadījumu. Nosakot visus vēža gēnus, mēs varēsim izstrādāt jaunas zāles, kuras iedarbosies uz konkrētiem gēniem mutantiem,» sacīja britu zinātnieku grupas vadītājs Maikls Stratons. Tāpat radīsies iespēja izstrādāt asins analīzes metodiku, kas ļaus noskaidrot pieaugušu veselu cilvēku noslieci uz saslimšanu ar vēzi.
Zinātnieki atklājuši audzēja šūnu DNS, kas attīstās ādas vēža dēļ — melanomas — vairāk nekā 30 000 ģenētiskā koda kļūdu, turklāt gandrīz visas no tām bija izraisījis pārmērīgs saules starojums. Savukārt plaušās tika atrastas aptuveni 23 000 ģenētisku kļūdu, kuras pārsvarā izraisījuši tabakas dūmi. No tā zinātnieki secinājuši, ka uz katrām 15 izsmēķētajām cigaretēm sanāk pa vienai ģenētiskajai kļūdai. Lai gan daudzas šādas kļūdas ir pilnībā nekaitīgas, dažas no tām var izraisīt vēzi. Viens no pētījuma veicējiem Pīters Kempbels salīdzināja smēķēšanu ar krievu ruleti. «Vairākums mutāciju notiek genoma daļā, kura nesatur būtisku informāciju, taču dažas no tām noris svarīgās vietās un tādējādi provocē vēža rašanos,» — tā Kempbels. Turklāt, pēc viņa vārdiem, cilvēki, kuri atmet smēķēšanu, samazina risku saslimt ar plaušu vēzi, jo agrāk vai vēlāk šūnas, kas satur mutējušos gēnus, tiks nomainītas ar jaunām.