Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatēja, ka valsts parāda pieaugumu būtiski ietekmēja Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas un pašvaldību darbības nepilnības sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanā un organizēšanā, portālam «Apollo» pavēstīja VK pārstāve Egita Diure.
Neskatoties uz to, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā autotransporta pakalpojumu zaudējumu kompensēšanai 2008.gadā bija 43 567 936 latu, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2007. gadā, valsts parāds pasažieru pārvadātājiem 2008. gadā sasniedza 4 237 191 latu, bet līdz 2009. gada septembra beigām tas dubultojās.
Satiksmes ministrija nav izstrādājusi kārtību un principus nepieciešamā finansējuma apmēra ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistīto zaudējumu kompensēšanai noteikšanai, kā rezultātā naudas piešķiršanas process nav izsekojams un caurskatāms, vēstī VK revīzijas dati.
Tāpat VK norāda, ka pasažieru pārvadātāji nav motivēti sniegt izmaksu ziņā efektīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus situācijā, kad zaudējumus pilnā apmērā kompensē no valsts budžeta, par ko liecina pasažieru pārvadātāju uzrādītais pašizmaksas pieaugums 2008.gadā par Ls 18 milj. jeb 37,5%, salīdzinot ar 2007.gadu.
Revīzijā tika konstatēts, ka Autotransporta direkcija un revīzijas izlasē iekļautās pašvaldības netika analizējušas pārvadātāju izmaksas iepriekšējā periodā, lai lemtu par izmaksu pieauguma pamatotību 2008. gadā. Atbildīgās institūcijas neguva pārliecību par pārvadātāju izmaksu pieauguma pamatotību kopumā aptuveni 13 miljonu latu apmērā.
Piemēram, revīzijas izlasē iekļautie četri pasažieru pārvadātāji reģionālajā vietējās nozīmes maršrutu tīklā 2008.gada plānotās izmaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielināja par 19,4% - 114,5%, tām starp dažādiem pārvadātājiem atšķiroties gandrīz sešas reizes.
Revīzijā tika konstatēta arī pasažieru pārvadātāju pakalpojumu apjoma samazināšanās tieša ietekme uz pieprasītās valsts budžeta dotācijas apmēru, piemēram, komersants, zaudējot koncesijas konkursā par tiesībām sniegt pakalpojumus reģionālajā starppilsētu maršrutu tīklā, palielina dotācijas pieprasījumu par pakalpojumiem reģionālajā vietējās nozīmes maršrutu tīklā, iespējami palielinot kompensācijas pieprasījumu pat par 200 000 gadā.
Valsts kontrole arī norāda, ka valsts institūciju rīcības sekas un atbildība par strauji pieaugušo sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksu un attiecīgi zaudējumu kompensāciju pašlaik ir daļēji novirzīta uz pašvaldībām, Satiksmes ministrijai 2009. gadā sagatavojot normatīvo aktu grozījumus, kas paredz palielināt pašvaldību budžetu līdzekļu novirzīšanu pārvadātāju zaudējumu kompensācijai.
Revīzijā konstatēts, ka Autotransporta direkcija nav nodrošinājusi tāda sabiedriskā transporta maršrutu tīkla izveidi, kas būtu efektīvs gan izmaksu ziņā, gan sasniedzot sociālos mērķus, revidējamajā laika posmā pieļaujot nelietderīgas sabiedriskā autotransporta pakalpojumu izmaksas vismaz 3,4 miljonu latu apmērā, jo maršrutu tīkls tika veidots, pamatojoties uz pieejamo valsts budžeta finansējuma apjomu, neanalizējot pasažieru plūsmu un nepiemērojot pārvadājumu pietiekamības kritērijus.
VK vērš uzmanību arī uz Autotransporta direkcijas rīcību, pieļaujot koncesiju konkursa lotes «Centrs 1» apkalpošanā iesaistīt pārvadātājus a/s «Nordeka», a/s «Rīgas taksometru parks», SIA «Blagovest TUR» un SIA «Norma-A» situācijā, kad konkursa rezultāti minētajā lotē ir apstrīdēti, un Administratīvā rajona tiesa ir lēmusi par pasūtījuma tiesību piešķiršanas apturēšanu lotē, kurā minētie pārvadātāji bija atzīti par konkursa uzvarētājiem. Pašlaik minētie pārvadātāji faktiski nodrošina 88,5% pārvadājumu apstrīdētajā lotē.
