Drošības policija (DP) uzskata, ka, publiskojot «Latvijai nelojālo auto īpašnieku» sarakstu, pārkāpts likums, vainīgajiem draud naudas sods.
«Okupantu saraksta» publiskotājiem draud vien naudas sods
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, kuras pārstāvētās iestādes pārziņā ir izmeklēt nacionālā naida kurināšanas noziegumus, aģentūrai BNS pastāstīja, ka, vērtējot faktu ar internetā publiskotajiem sarakstiem, DP saskata personu datu aizsardzības pārkāpumus.
Personām, kuru tiesības ir aizskartas, ir tiesības vērsties ar iesniegumu Datu valsts inspekcijā, kas izvērtēs katru gadījumu atbilstoši likumam par Fizisko personu datu aizsardzību.
Pēc DP rīcībā esošās informācijas, Datu valsts inspekcija jau sākusi pārbaudi, un Drošības policija savas kompetences ietvaros sniedz nepieciešamo atbalstu.
«Latvijas iedzīvotāji, kas ikdienā savos transportlīdzekļos demonstratīvi izvietojuši Krievijas simboliku, piemēram, karodziņus, izraisa atsevišķu personu, organizāciju atbildes reakciju, krasi atšķirīgu viedokļu izteikšanu, tostarp - radikālu. Šāda rīcība neveicina dialogu starp atšķirīgi domājošām dažādām sabiedrības grupām,» sacīja Apse-Krūmiņa.
«Pašlaik tiek veikta izmeklēšana, lai atrastu vainīgās personas un novērstu nelikumīgo personas datu izplatīšanu. Administratīvā atbildība par šādu pārkāpumu fiziskai personai ir no 50 līdz 400 latu, bet juridiskām - no 1000 līdz 8000 latu,» paskaidroja Saulīte.
Ja inspekcija saskatīs noziedzīga nodarījuma pazīmes, tad šo informāciju nodos izmeklēšanas iestādēm, piebilda Saulīte.
Sarakstā redzama gan automašīnas marka, gan arī auto numurs, spēkrata īpašnieku vārds un uzvārds, personas kods un adrese. Lielākā daļa sarakstā minēto ir privātpersonas, taču ir arī minēti auto, kas pieder uzņēmumiem, piemēram, Valsts akciju sabiedrībai «Latvijas Pasts». Lielākā daļa minēto vārdu un uzvārdu ir slāvu izcelsmes.
Vairāki ieraksti papildināti arī ar auto fotogrāfijām, kur redzams, ka spēkrats izgreznots ar Svētā Jura lentītēm, Krievijas Federācijas karogiem un šīs valsts ģerboņiem.
Pārsvarā fotogrāfijās auto bez vadītāja pie stūres redzami stāvam mikrorajonu pagalmos, taču ir arī bildes, kurās auto nofotografēts brauciena laikā. Vienā fotogrāfijā redzams pat taksometrs. Autovadītāji gan fotogrāfijās nav redzami.
Kopumā sarakstā publicēti 118 auto īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem ir no Rīgas, taču ir arī autovadītāji no Ventspils, Jūrmalas, Aizkraukles, Cēsīm un citām Latvijas vietām.
Pats fotografētājs, iespējams, pārvietojies ar «Mercedes Benz» automašīnu, jo kādā fotogrāfijā ir redzams, ka fotografēts tieši no šā auto - kadrā nedaudz redzams uz motora pārsega esošais «Mercedes Benz» logo.
Fotogrāfijas uzņemtas ilgstošā laika posmā un kaut kad senāk. Par to liecina uz ielām redzamā koku lapotne - tā ir gan zaļa, gan rudens krāsās.
Auto izgreznošana ar Krievijas simboliku Latvijā, īpaši Rīgā, nav nekas neierasts, un tā tas notiek jau pēdējos gadus. Visvairāk autovadītāju Svētā Jura lentītes piesien, tuvojoties 9.maija jeb Uzvaras dienas svinībām, kuras parasti svin krievu tautības cilvēki.
Arī latviešu tautības šoferi pēdējos gados savus auto izgreznojuši ar Latvijas valsts karogiem.
Interneta vietnē ir norādīta arī saite uz nacionālistiski noskaņotās partijas «Visu Latvijai!» mājaslapu. Tās līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars ceturtdien plašsaziņas līdzekļiem izplatītajā paziņojumā noraida partijas saistību ar šo interneta vietni. Paziņojums izplatīts, atsaucoties uz krievu valodā iznākošā laikraksta «Telegraf» publikāciju, kurā, pēc laikraksta «neoficiālās informācijas», lapu veidojot partija «Visu Latvijai!».
«Pirmām kārtām «Visu Latvijai!» apsver iespēju vērsties tiesā pret avīzi «Telegraf» par tīšu apmelošanu un nepatiesības izplatīšanu. Pārmetums ir rupjā krimināli sodāma likuma pārkāpumā. Atsauce uz «neoficiālu avotu» nedod tiesisku pamatu izplatīt šādus melus. «Visu Latvijai!» ar šo lapu nav nekāda sakara,» uzsver Dzintars.
Ļoti iespējams, ka presē izplatītie meli ir priekšvēlēšanu provokācija, lai mazinātu konsolidācijas iespējas latvisko partiju vidū, spriež Dzintars.