Dienvidsomijas reģionālās administrācijas aģentūra ir izsniegusi atļauju cauruļvada būvniecībai Somijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Tas nozīmē, ka projekts «Nord Stream» ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas no piecām valstīm, caur kuru teritoriālajiem ūdeņiem ies cauruļvada maršruts, portālu «Apollo» informēja projekta pārstāvji.
Tā kā pēdējā atļauja ir saņemta, būvniecību plānots sākt šā gada aprīlī, lai gāzes transportēšanu pa šo cauruļvadu varētu sākt jau 2011. gada nogalē.
Projekta īstenotāji jau līdz šim bija saņēmušo atļaujas no pārējām valstīm, kas iesaistītas naftas cauruļvada būvniecībā: Krievijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas.
«Šis ir kulminācijas punkts četru gadu garajām izpētēm, konsultācijām un pārrunām ar atbildīgajām institūcijām, ekspertiem un sabiedrību Somijā un pārējās Baltijas jūras reģiona valstīs,» komentē «Nord Stream AG» izpilddirektors Matias Varnings (Matthias Warnig).
Atbildīgās institūcijas ir vienojušās par precīzu cauruļvada maršrutu un detalizētu būvniecības un apsaimniekošanas plānu. Šī plāna gala versija ir izstrādāta tā, lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz gultnes stāvokli, jūras transporta satiksmi, zivsaimniecību, jūras organismiem, munīcijas apbedīšanas vietām un kultūras mantojumu, un ievērojot arī daudzus citus vides aizsardzībai būtiskus apsvērumus.
Aprēķināts, ka pēc būvniecības pabeigšanas, 2012.gadā «Nord Stream» divi paralēlie cauruļvadi varēs nodrošināt 55 miljardu kubikmetru gāzes transportēšanu gadā no Krievijas uz Vāciju, kur tas pievienosies Eiropas enerģētikas tīkliem.
Krievijas uzņēmums «Gazprom» jau ir parakstījis ilgtermiņa līgumus par 20 miljardu kubikmetru gāzes piegādi gadā caur «Nord Stream» gāzes vadu klientiem vairākās Eiropas Savienības valstīs, ieskaitot Vāciju, Dāniju, Nīderlandi, Beļģiju, Franciju un Lielbritāniju.
«Nord Stream» ir dabasgāzes cauruļvads, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju ar Eiropas patērētājiem. Katrs cauruļvads būs aptuveni 1223 kilometrus garš un to transportēšanas spēja sasniegs 27,5 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Pilna transportēšanas spēja – 55 miljardi kubikmetru gadā – tiks sasniegta projekta otrajā fāzē, kad tiks nodots ekspluatācijā otrais cauruļvads.
