Nezinu, vai man īpaši nelaimējas ar jaunā parauga e-taloniem, vai arī «Rīgas satiksme» laidusi klajā brāķi, lai varētu iekasēt soda naudas.
Vai tiek ražoti brāķi?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sākās nedienas ar 20 braucienu talonā, kurā vēl bija uzkrājumā 4 braucieni. kad pieliku talonu pie aparāta, atskanēja garš pīkstiens, pazibēja uzraksts, kuru nepaguvu izlasīt, un darbība apstājās ar uzrakstu «Uzrādiet e-talonu». Bažīgi nobraucu nepieciešamo ceļa gabalu, kontrolieri neparādījās. Vakarā no darba braucot atkārtojās tas pats triks. Lai nebojātu nervus, nopirku pie vadītāja biļeti un nolēmu griezties ar šo talonu «Rīgas satiksmes» tirdzniecības vietā, bet braukšanai iegādājos jaunu e-talonu 10 braucieniem.
Divas reizes ar autobusu aizbraucu normāli. Taču trešajā iekāpu tramvajā. Pieliekot talonu pie aparāta, atskanēja īss pīkstiens, taču uzrakstu nepamanīju. Bez īstas pārliecības par izdevušos autorizāciju apsēdos un braucu, līdz uzradās kontrolieri. Izrādījās, ka manā talonā brauciens nav fiksēts, bet nauda tomēr iekasēta, jo atlikušo braucienu skaits esot 7. Izkāpām, tika pieprasīta soda nauda 5 latu apmērā. Tā kā biju par braucienu samaksājusi pat ar uzviju (jo iedodot pārbaudīt kontrolierim veco talonu, pārbaudē tika konstatēts, ka abi autobusa braucieni arī ir «novilkti»), atteicos maksāt.
Piezvanīju uz Rīgas satiksmes informatīvo tālruni. Darbiniece Inga Ivanova atbildēja, ka man jāmaksā sods, taisnību meklēt varēšot pēc tam. Šādam nosacījumam nevēlējos piekrist, bet lūdzu kontrolierus izsaukt policiju. Biju gatava maksāt kaut vairāk, bet tad varēšu runāt no Rīgas līdz Briselei ne tikai par «Rīgas satiksmes», bet arī Latvijas valsts varas netaisnīgumu un patvaļu.
Sodu nesamaksāju, arī policijā vērsties kontrolieri atteicās. Saņēmusi krietnu apvainojumu porciju, raudādama devos no Pērnavas ielas uz Juglu kājām. Riebās pat paskatīties Rīgas satiksmes transportlīdzekļu virzienā. Prātoju, kā lai tieku uz darbu. Dziļajā sniegā nespēju vadīt ne automašīnu, ne velosipēdu, bet kājām divreiz dienā no Juglas uz centru laikam savā vecumā turēt nespēšu.
Rīts gudrāks par vakaru. Uzdrošinājos iekāpt autobusā, talons darbojās, uzrādot 6 atlikušos braucienus.
Nevaru nevienam pierādīt savu taisnību, jo nav man spēju ielīst iekšā ne talonā, ne pīkstināmajā aparātā. bet kāpēc man, cilvēkam, kas gadiem ilgi nav pat mēģinājis braukt par zaķi, bija jācieš morāli pārdarījumi un arī materiāli zaudējumi. Un kāpēc tā notika ar šiem taloniem? Vai tieši man gadījās kādi īpaši nelaimīgie eksemplāri vai arī «Rīgas satiksme» saražojusi daudz tādu?