Sadarbībā ar Britu padomi Latvijā turpmāk veidosim rakstu sēriju par to, kā bērni papildus dzimtajai valodai var apgūt angļu valodu un kāda ir vecāku loma šajā procesā.
Kā bērns mācās valodu?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šoreiz par periodiem un posmiem, kas izšķir dažādas metodes, kādā veidā bērns mācās valodu un arī kādu rezultātu vai reakciju vecāki var sagaidīt no bērna. Piemēram, ir skaidrs, ka runāt bērns iemācās pirms lasīšanas un rakstīšanas prasmes.
Klusēšanas periods
Apgūstot mājās runāto valodu, sākumā ir «klusēšanas periods», kad mazuļi, pirms sāk runāt, skatās, klausās un sazinās ar sejas izteiksmes vai žestu palīdzību. Agrā bērnībā mācoties angļu valodu, arī var būt šāds «klusēšanas periods»– saskarsme notiek un izpratne veidojas, pirms vēl tiek izrunāts kāds angļu vārds. Šajā laikā vecākiem nevajadzētu piespiest bērnu piedalīties mutiskā dialogā, liekot atkārtot vārdus. Mutiskajiem dialogiem ir jābūt vienpusējiem – runā pieaugušais, sniedzot bērnam izdevību apgūt valodu. Ja mācīšanās veicināšanai pieaugušais lieto vecāku – bērna savstarpējās saziņas valodu (parentese) (t.i. īpašu ģimenē pieņemto vecāku un bērna savstarpējas saziņas valodas formu), bērns var pielietot daudzas no tām pašām stratēģijām, kuras tika izmantotas dzimtās valodas apguvei.
Runāšanas uzsākšana
Pēc kāda laika, atkarībā no angļu valodas nodarbību biežuma, visi bērni (meitenes bieži agrāk nekā zēni) sāk izrunāt atsevišķus vārdus («cat», «house») vai gatavas, īsas frāzes («What’s that?», «It’s my book», «I can’t», «That’s a car», «Time to go home») vai nu dialogos vai kā atsevišķus teikumus. Bērns tos ir atcerējies un imitē precīzu izrunu, pats neapzinoties, ka dažas no šīm frāzēm sastāv no vairākiem vārdiem. Šis valodas apguves posms turpinās kādu laiku, un bērns papildina savu vārdu krājumu, izmantojot to kā īsāko ceļu uz dialogu veidošanu, pirms vēl pats ir iemācījies darināt savas frāzes.
Angļu valodas zināšanu paplašināšana
Pamazām no atsevišķiem iegaumētiem vārdiem bērni sāk veidot frāzes, pievienojot vārdu krājumā esošos vārdus («a dog», «a brown dog», «a brown and black dog»), vai arī atkārto vienkāršus teikumus, pieliekot klāt kaut ko no sevis («That’s my chair.», «Time to play»). Atkarībā no angļu valodas nodarbību biežuma un gūtās pieredzes kvalitātes, bērni pakāpeniski sāk veidot veselus teikumus.
Sapratne
Mazi bērni saprot vairāk nekā saka, tāpēc nevajadzētu novērtēt šīs spējas par zemu, jo viņi jau ir pieraduši izprast dzimto valodu, balstoties uz dažādām konteksta dotām norādēm. Lai arī viņi ne vienmēr saprot visu, ko dzird dzimtajā valodā, viņi spēj uztver lietas būtību – bērni saprot pāris svarīgākos vārdus, bet pārējo atšifrē, izmantojot dažādās blakus norādes teiktā jēgas interpretācijai. Ja viņus iedrošina, drīz vien viņi sāk savas «būtības uztveršanas» prasmes piemērot arī angļu valodā dzirdētā atšifrēšanai.
Neapmierinātība
Nedaudz vēlāk, kad jau ir pierasts pie angļu valodas nodarbībām, daži bērni, īpaši zēni, jūtas neapmierināti, ka nespēj izteikt savas domas angļu valodā. Citi atkal vēlas runāt angliski tikpat veikli, kā dzimtajā valodā. Šo neapmierinātību var pārvarēt, dodot bērniem iespēju kaut ko parādīt, ka viņi prot, piemēram, skaitīt no 1 līdz 12: «I can count to 12 in English», vai arī ļoti vienkāršus skaitāmpantus, kas sastāv no gatavām frāzēm.
Bezmaksas angļu valodas apguves resurss pieaugušajiem: http://www.britishcouncil.org/learnenglish