Vides aizsardzības klubs (VAK), 05.05.2010. ir nosūtījis atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam V.Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam G.Daudzem, Ministru kabineta prezidentam V.Dombrovskim, LR Saeimas frakcijām un deputātiem par to, lai beidzot Latvijas valsts institūcijas paustu skaidru nostāju un attieksmi pret Daugavas pārvēršanu par kanālu.
Neskatoties uz to, ka neviena valsts amatpersona neatbalsta šo projektu, taču skaidras, konkrētas un nepārprotamas rīcības, lai apturētu šā projekta tālākvirzību, vēl joprojām nav, tādēļ Vides aizsardzības klubs ir nosūtījis pieprasījumu Valsts augstākajām amatpersonām, Saeimas deputātiem ar mērķi paust skaidru attieksmi pret šiem plāniem.
Vides aizsardzības klubs turpina vākt parakstus pret jebkādu Daugavas ekosistēmas iespējamo pārveidi, lai izmantotu Daugavas gultni kā rūpniecisku transporta kanālu uz Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju. Parakstīties var VAK birojā, Vecrīgā 11. novembra krastmalā 35-104.
Vides aizsardzības kluba vēstule:
«Augsti godātais Valsts prezident, Valda Zatlera kungs!
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, Gundara Daudzes kungs!
Augsti godātais Ministru kabineta prezident, Valda Dombrovska kungs!
Vēlreiz gribam pievērst Jūsu uzmanību un ceram sagaidīt no Jums arī konkrētu un nepārprotamu rīcību pret jautājumiem, kas skar Latvijas zemi un tās tautu.
Mūs uztrauc, kā Latvijā tiek īstenota vides politika. Latvijas sabiedriskajā apziņā tiek veidota neuzticēšanās un nicinoša attieksme pret vides saudzēšanu, pret videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu, bet pašreiz galvenais jautājums ir – Daugava.
Interneta vietnēs un mēdijos Daugava jau ar vieglu roku tiek dēvēta citā vārdā – par Rīgas-Hersonas kanālu. Kāds to sauc vienkāršāk – par Daugavas kanālu.
Mēs joprojām to dēvējam par Daugavas upi, vienīgo, lielāko, skaistāko un varenāko mūsu Dzimtenē. Par Likteņupi. Māmuļu Daugavu. Nacionālo simbolu un bagātību.
Nekāda nauda vai ekonomiski pamatoti plāni nevar pārspēt to garīgo, morālo, simbolisko un ētisko nozīmi, ko nes šīs upes ūdeņi, ko tā nozīmē mums, latviešu tautai, kas dzīvo tās krastos.
Pagājušā gadsimta 60. gados tika zaudēts Staburags, par ko sēroja visa tauta, bet tie bija gadi, kad jebkāda pretošanās valdošajam režīmam nebija iespējama.
Tā paša gadsimta 80. gados tomēr tika nosargāta Augšdaugava, apturot Daugavpils HES celtniecību – ar šo protestu sākās trešā Atmoda.
Šī gadsimta pirmajā desmitgadē aktīvi protesti parādījās pret jaunas celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā pie Daugavas, tā paglābjot nesaudzīgu dabas un vides izmantošanu un piesārņošanu.
Tagad Daugavai atkal draud briesmas, šoreiz tās apdraudējums skar visu upi un tās baseinu Latvijas teritorijā. Sākusies milzīga mēroga krāpšana un tiek īstenots kārtējais dažu cilvēku iedzīvošanās plāns, ko vēl šobrīd iespējams apturēt.
Kopš 2009. gada parādījušies ziņojumi, ka kāda sabiedrība, kas sevi dēvē par A/S «Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga–Hersona-Astrahaņa» dēvēta arī par «Jauno zīda ceļu» projekts «Daugava-Latvijai» un vēl otra Latvijā pazīstamu uzņēmēju grupa – a/s «Enerģētika un ūdens transports» (EUT) dibinātāji, nolēmušas pārveidot Daugavu par kuģojamu kanālu. Satiksmes ministrija ir labvēlīgi reaģējusi uz paviršajām, zinātniski un ekonomiski nepamatotām, šo abu sabiedrību utopiskajām «vīzijām» par mūsu tautas likteņupes – nacionālā simbola un bagātības – Daugavas tālāku degradēšanu, pārvēršot to par piesārņotu, ievažotu un attīrīties nespējīgu kanālu.
SM tomēr izveidojusi darba grupu, lai «izpētītu jautājumu par iespējām Daugavas baseinu izmantot kuģošanas vajadzībām» un tas nozīmē, ka šai izpētei tiks tērēti ievērojami valsts un nodokļu maksātāju līdzekļi.
Vides jomu speciālisti uzskata, ka «ir pilnīgi nepamatoti pat uzsākt jebkādus priekšizpētes darbus Latvijas teritorijā ar mērķi pārvērst Daugavu tās augštecē par kuģojamu kanālu, bet lejtecē – apdraudēt Rīgas dzeramā ūdens kvalitāti un radīt potenciālus draudus Rīgas līča un Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastes ūdeņu bioloģiskajiem resursiem, vienlaicīgi ignorējot virkni starptautisku un Eiropas konvenciju un likumdošanu».
Mūs nekādā gadījumā neapmierina šo sabiedrību manipulēšana ar faktiem un vīzijām, iestāstot Latvijas ļaudīm, ka šis kanāls būs vienīgais veids, kā apturēt ekonomisko krīzi Latvijā, ka tas palielinās elektroenerģijas ieguvi, uzceļot uz Daugavas vēl trīs HESus, ka atslogos ceļus un dzelzceļu no transportējamajām kravām, ka būvdarbi un Daugavas krastu nostiprināšana, neskaitāmas slūžas u.c. būves ne tikai neietekmēs Daugavas baseina ekosistēmu, bet gluži otrādi – to sargās (!!!).
Šādi apgalvojumi, kas balstās uz klaju nepatiesību un cilvēku nezināšanu, pašlaik strauji izplatās pa visu Latviju, jo viena no augšminētajām sabiedrībām, akciju veidā brauc pa Latvijas pilsētām un ciematiem, stāstot un reklamējot šo projektu, lai pierunātu Latvijas ļaudis to atbalstīt, jo īpaši tādēļ, ka tuvojas vēlēšanas un, kā mums kļuvis zināms, radusies doma kopā ar vēlēšanām rīkot arī tautas referendumu par šo projektu.
Pasaulē, īpaši Eiropā, kur šādi projekti tika realizēti, tagad tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, lai sakropļotās upes atkal pārvērstu par dabīgām upēm – ar to līkumiem, pļavām, palienām un dabas daudzveidību. Ja šis projekts tiks realizēts, vai mūsu mazbērni to darīs? Jeb viņi būs jau aizmirsuši, kas tā Daugava tāda ir?
Ja šis projekts, kurš joprojām daudziem cilvēkiem liekas kā varens, bet ne pārāk izdevies joks, jo, kā viņi saka «tas taču ir absurds!» tiks realizēts, mēs, Latvijas tauta, zaudēsim savu Nacionālo vērtību – Daugavu, tad ir nepārprotami skaidrs, ka Latvijas valsts kā teritorija beigusi pastāvēt.
Lūdzam novērst Latvijā radītās iespējas – piesavināties Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līdzekļus, kas atvēlēti vides stāvokļa novērtēšanai un uzlabošanai, atjaunojamo resursu un videi draudzīgo tehnoloģiju ieviešanai, kā arī šo pasākumu ietvaros maldināt Latvijas tautu, iesaistot to krāpnieciskos naudas ieguldīšanas darījumos.
Lūdzam Jūs ar vislielāko nopietnību un atbildību pārdomāt šī projekta lietderību un nepieļaut mūsu Nacionālās vērtības DAUGAVAS izpārdošanu un iznīcināšanu.
Mūsu ieteikums – papildināt Latvijas Satversmi ar punktu par Nacionālo vērtību (tai skaitā – Latvijas dabas objektu, piemēram, Daugavas baseina) sargāšanu, neizpārdošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.»
