Tuvojas dokumentālās filmas «Pretrunīgā vēsture» pirmizrāde

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto.

21. maijā plkst. 18.00 Dikļu pils Klēts zālē norisināsies dokumentālās filmas «Pretrunīgā vēsture» Vidzemes pirmizrāde.

Filmu studijas «Deviņi» dokumentālā filma «Pretrunīgā vēsture» ir filma par mums visiem – Latvijas sabiedrību, dažādu tautību un atšķirīgas vēsturiskās pieredzes cilvēkiem, kuri nu jau 20 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas dzīvo vienā valstī, taču viņu atmiņas, zināšanas un spriedumi par valsts vēsturi ir ļoti dažādi un pretrunīgi. Īpaši spilgti ik gadu tas izpaužas vēstures «strīdīgajos datumos» 16. martā (vieniem tā ir varoņu godināšanas, citiem «fašistu slavināšanas» diena) un 9. maijā (vieni svin Uzvaras svētkus, citiem tie ir spilgtākais pēckara padomju okupācijas simbols).

Dokumentālās filmas «Pretrunīgā vēsture» galvenie varoņi ir latvietis Kurts Grīnups, ebrejs Edvards Anders un krievs Vitālijs Ļeonovs. Viņu ļoti atšķirīgā kara laika pieredze un šodienas pārliecība ir savdabīgs Latvijas sabiedrības «šķērsgriezums» mūsdienās. Filmā izsekojam dažādiem vēstures notikumiem, kuri risinājušies padomju un nacistu okupāciju laikā no 1940. līdz 1945. gadam Rīgas Centrālcietumā, Šķēdes kāpās pie Liepājas, Salaspils koncentrācijas nometnē un «SMERŠ» cietumā Amatu ielā Rīgā. Daudzi no šiem faktiem ilgus pēckara gadus tika noklusēti vai pasniegti sagrozītā veidā.

Filmas veidotāji ir režisore Ināra Kolmane un vēsturnieks Uldis Neiburgs, producents Jānis Juhņēvičs. Oriģinālmūziku sarakstījis komponists Ivars Makstnieks. Operatori Andrejs Verhoustinskis, Aivars Kalniņš, Renārs Vimba. Filmas mecenāti, bez kuru līdzdalības filma nebūtu pabeigta, ir Andris Grasmanis un Kaspars Viškints. Filmas veidošanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Aizsardzības ministrija, Latviešu fonds un Latvijas Okupācijas muzejs, kā arī privātie ziedotāji.

Ieeja par ziedojumiem, kuri tiks novirzīti filmas veidotājiem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu