Matemātiķi ar aprēķiniem pierādījuši, ka žirafes spēj peldēt

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Scanpix/Reuters

Kanādas un britu matemātiķi ar sarežģītiem aprēķiniem pierādījuši, ka žirafes spēj peldēt, kaut arī tās, visdrīzāk, nav pārāk labas peldētājas, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». Lielākā daļa lielo dzīvnieku ir ļoti labi peldētāji, tomēr žirafēm parasti tiek piedēvēts neveiklums ūdenī, kaut arī neviens tā arī nav redzējis žirafi peldam.

Pie šī jautājuma atrisināšanas ķērās Kanādas Karaliskā Paleontoloģijas muzeja pētnieks doktors Donalds Hendersons un Lielbritānijas Portsmutas universitātes profesors doktors Darens Naišs.

Angļu profesoru šī problēma saintriģēja pēc debatēm internetā, bet Hendersons iepriekš analizējis dažādu dzīvnieku peldētprasmi ar datorā veidotu modeļu palīdzību.

Lai veiktu pētījumu, Hendersons izveidoja žirafes digitālu modeli, kas tika ievietots «digitālā ūdenī».

«Daudzos agrākos pētījumos apgalvots, ka žirafes nespēj peldēt un ka tās vairās no ūdens kā no mēra arī ārkārtas situācijās, bet mēs vēlējāmies pārbaudīt šo teoriju pienācīgā kontrolētā eksperimentā,» skaidroja Naišs, rezultātus publicējot žurnālā «Journal of Theoretical Biology».

Digitālas žirafes veidošanā veikti daudzi aprēķini par tās svaru, masu, izmēru, formu, plaušu kapacitāti un gravitācijas centru. Tāpat zinātnieki aprēķinājuši rotācijas un peldēšanas dinamiku un žirafes ārējās virsmas izmēru. Pētījuma kontrolei līdzīgi aprēķini veikti par zirgu.

Pētījuma autori noskaidrojuši, ka pieaugusi žirafe sāktu peldēt 2,8 metru dziļā ūdenī, bet seklāku ūdenstilpi tās var šķērsot brienot.

«Doma, ka žirafes slikti peld vai nekādā gadījumā nešķērso upes, nav patiesa, un tāpat nav neviena redzama iemesla, kāpēc žirafes būtu vairāk tendētas uz grimšanu nekā citi dzīvnieki,» norādīja Hendersons.

Tomēr zinātnieki atzīst, ka peldoša žirafe ūdenī būtu ļoti nestabila tās garo un smago kāju, īsā ķermeņa un garā kakla dēļ.

Žirafe savu neparasto formu dēļ peldētu samērā savdabīgi, un tās garās kājas vilktu ķermeni uz leju. Savu kaklu dzīvniekam nāktos turēt horizontāli un pārsvarā zem ūdens, līdz ar to galvu žirafei nāktos stiept uz augšu neērtā leņķī.

Žirafei peldēšanā grūtības sagādātu arī tai raksturīgās lēnās muskuļu kontrakcijas, līdz ar to dzīvnieks nespētu airēties pietiekami ātri, lai virzītos uz priekšu, skaidroja zinātnieki.

«Mūsu pētījums parāda, ka žirafe ir spējīga uz peldēšanu, tomēr tai būtu daudz grūtāk nekā zirgam. Var droši teikt, ka žirafes varētu vilcināties brist ūdenī, apzinoties savus trūkumus, salīdzinot ar atrašanos uz cietas zemes,» piebilda Naišs.

Kaut arī maz ticams, ka pētījuma rezultātiem būs kāds praktisks pielietojums, tā autori skaidro, ka tas apliecina datoru stimulāciju piemērotību interesantu jautājumu risināšanā, neizmantojot īstus dzīvniekus.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu