Izstrādātāji uzskata, ka šādu robotu izmantošanai praksē var būt daudzveidīgs pielietojums. Piemēram, no šādiem aparātiem ir iespējams izveidot praktiski neiznīcināmus bezpilota lidaparātus militārām vajadzībām, kas ir spējīgi vārda tiešā nozīmē izjukt pa sastāvdaļām un atkal atjaunoties. Starp autonomajiem moduļiem var tikt uzturēti radiosakari, bet kad bloki izrādās cits cita «redzamības zonā», tad starp tiem nodibinās magnētiski sakari, kuri ļauj tiem «redzēt» citam citu un noteikt attālumu līdz tuvākajam blokam.
Pēc Raimonda Onga, projekta galvenā inženiera vārdiem, pašlaik šī izstrāde gan vairāk ir sava veida inženieru domas lidojums, nekā reāla nākotnes kaujas mašīna, tomēr, veicot zināmus uzlabojumus, tā pilnībā var tikt izmantota militārām vajadzībām.
Šveices inženieri arī paziņojuši, ka bloki sakarus cits ar citu var uzturēt ar pašu dažādāko tehnoloģiju palīdzību, tāpat atkal apvienošanos iespējams vadīt ar tālvadības pults palīdzību. Demonstrācijas eksemplārā katram blokam ir sava orientēšanās telpā sistēma, sistēma saskarsmei ar citiem blokiem, kā arī algoritms, lai mašīna varētu strādāt bez viena vai vairākiem blokiem.
Pētnieki arī atzīst, ka uz tamlīdzīgas mašīnas radīšanu tos iedvesmojis Holivudas robots T-1000 no kulta filmas «Terminators-2». «Protams, pagaidām mēs vēl esam tālu no tādas izstrādes realizēšanas praksē. Tomēr teorētiski komunikāciju bloki var būt ļoti mazi un pieņemt jebkuras formas. Līdz vasaras beigām mēs radīsim robotu, kurš sastāvēs no 12 daļām,» – paziņojis Ongs.
