Rīgas komercģimnāzijas skolēnu un viņu vecāku cīņa par Latvijā vienīgās tāda profila skolas saglabāšanu, par bērnu tiesībām pabeigt iesāktās mācību programmas, kuras tie ieguvuši nokārtojot iestājpārbaudījumus ģimnāzijā iestājoties, iegūst arvien plašāku sabiedrisku skanējumu. Tas ir saprotams: izglītībā ir mūsu nākotne, un tas nav priekšvēlēšanu sauklis, bet skaudra patiesība: tikai izglītoti cilvēki spēs izvest valsti no krīzes un nepieļaut tās atkārtošanos.
Īpaša nozīme te komercizglītībai, kas gatavo nākošos uzņēmējus – darba devējus, kādu mūsu valstī tik ļoti pietrūkst. Pagājušā gada augustā Rīgas Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs parakstīja lēmumu, kurā noteikts ar 2010. gada 1. jūliju uzsākt Rīgas komercģimnāzijas likvidāciju. Skolnieku vecāku mēģinājumi noskaidrot iemeslus šādam lēmumam beigušies neveiksmīgi.
Pēc skolēnu, viņu vecāku un pedagogu griešanās pie Rīgas Domes opozīcijas, pēc opozīcijas deputātu pieprasījuma vakar tika sasaukta Domes ārkārtas sēde. Tā beigusies ar paredzamu rezultātu: priekšlikumu atcelt Domes agrāk pieņemto lēmumu slēgt Rīgas komercģimnāziju atbalstīja 17 deputāti, 3 balsoja pret, bet vairums – 31 atturējās.
Lēmums tiešām nebija negaidīts, tāpat kā tas, ka argumenti skolas slēgšanai neparādījās arī tagad. Ja vien par tādu neskaita jau agrāk dzirdēto pārmetumu, ka skolā mācās nepilni trīs simti audzēkņu, kas esot par maz. Vienlaikus netiek slēpts, ka no Rīgas komercģimnāzijas skolēniem atbrīvotajās telpās paredzēts ievietot mācību iestādi, kurā mācās divreiz mazāk bērnu. Par savu lēmumu loģiku, redzams, Rīgas Dome nerūpējas; jādomā, īstā motivācija ar tās loģiku palikusi spēles laukuma neredzamajā daļā.
Sēdi vadīja Domes priekšsēdis Nils Ušakovs. Garlaikotu sejas izteiksmi, rāmi un bezkaislīgi. Ar pozīcijas balsīm vienoti tika noraidīts skolas pedagogu, vecāku un skolēnu pašpārvaldes lūgums tikt uzklausītiem. Pozīcijas balsis bija vienotas arī pret priekšlikumu pēc balsojuma nolasīt, kā kurš deputāts balsojis. Acīmredzot, paredzēja, ka nebūs ar ko lepoties.
Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājas Eiženijas Aldermanes uzstāšanās bija viskrāšņākā: sagrozīti fakti mijās ar tukšiem apgalvojumiem, pārmetumi skolēniem ar apsūdzībām skolai. Skolēni tika vainoti «melnajā pīārā». Ja skolēni un viņu vecāki ir vēlējušies pavērt aizkaru, lai sabiedrībai kļūtu redzama Aldermanes kundzes un viņas kompanjonu valstij kaitīgā darbība, tas nez vai ir kāds īpašs «pīārs». Kas attiecas uz melnumu – jā, patiesības gaismā Aldermanes kundze neizskatās sevišķi pievilcīga, ko tur slēpt.
Bet kāpēc viņa par to no tribīnes tā uztraucas, ja nelielā ļaužu pulciņā, klātesot arī skolniekiem, pirms sēdes viņa paziņo, ka tas viss viņai «ir pie kājas»?
Skola tika vainota atbalsta meklēšanā pie citas valsts politiķa. Bet Krievija ir mūsu kaimiņvalsts un sadarbība izglītībā, kultūrā, zinātnē, sportā un daudzās citās jomās starp kaimiņvalstīm, mūsuprāt, būtu tikai apsveicama. Un vai šāda apsūdzība nenonāk pretrunā ar LPP/LC, kuru pārstāv Aldermanes kundze, sludināto attiecību ar Krieviju uzlabošanu?
Kronis visam, šķiet, bija pārmetums vienai no skolniecēm, ka tā bija vērsusies policijā. Rīgas 2. ģimnāzijas direktors Jēkabsons patvarīgi izņēmis viņas personas lietu no Rīgas Komercģimnāzijas – 2. ģimnāzija nebūt netaisās uzņemt visus RKĢ audzēkņus; minētā skolniece ir viena no labākajām, un nemaz nesteidzas pieteikties 2. ģimnāzijā, kuras piedāvājums negarantē iespēju turpināt apgūt iesākto programmu. Ir dzirdēts, ka tikai viena sabiedrība savus konfliktus atrisina iekšienē, vēršanos pie policijas vērtējot kā smagāko pārkāpumu. Tā ir zagļu un laupītāju sabiedrība. Vai ir pieļaujams, ka persona ar šādiem uzskatiem ir galvenā par izglītību un kultūru galvaspilsētā?
Vai tie ir tikai viņas personiskie uzskati, vai tā domā arī viņas partija, varētu pavaicāt LPP/LC priekšsēdim Šleseram, bet viņa zālē nebija. Spriežot pēc laikrakstu informācijas,- kā parasti. Jādomā, gatavojas atbildīgākiem uzdevumiem – aplaimot visus Latvijas iedzīvotājus.
Kādreizējais padomju robežsargu virsnieks, vēlāk Latvijas ceļa, pēc tam LSDSP, bet tagad Saskaņas centra aktīvists Ādamsons piesauca Izglītības likumu, kuru, Ādamsonaprāt, skola gatavojusies pārkāpt, aicinot mazākumtautību jauniešus nākt tajā apgūt uzņēmējdarbības pamatus. Ādamsona kungs, neviens likums neaizliedz krievu jauniešiem mācīties latviešu skolā, un ir tikai apsveicami, ka skola gatava paciest zināmas neērtības, līdz atnākušie jaunieši latviski būtu iemācījušies pietiekami labi! Bet patiesa integrācija, izskatās, nav SC plānos; saskaņa ir tikai saukļos, bet dzīvē paliek pārbaudītais "skaldi un valdi".
Sēdi vēroja ap četrdesmit RKĢ skolēnu. Tas nebija zemē nosviests laiks, skolēni redzēja un mācījās, kā demokrātiski un ciniski viņiem tiek atņemta skola. Kā vairums deputātu gļēvi atturas, neuzdrošinoties atklāti aizstāvēt savu iepriekšējo lēmumu.
Skolas vecāku padomes mērķis ir gādāt, lai mūsu bērni iegūtu labu izglītību; tā nekad nav iesaistījusies nekādos politiskos procesos. Iespējams, tā bijusi kļūda, – tā nākas secināt, redzot, kā politiski ievēlēti deputāti vēršas pret mūsu bērniem. Daudzi no mums vēl nezina, par ko balsos rudenī, bet tagad droši zina, par kuriem noteikti ne. Vakardienas farss Rīgas pašvaldībā palīdzēja daudziem nonākt pie šāda lēmuma.
Bet cīņa par Rīgas komercģimnnāziju nav beigusies. Noziegumam pret skolu mēs neļausim notikt!