Partijas «Jaunais laiks» (JL) priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai jau pirmdien esot bijis zināms, ka ģenerālprokurora amatam tiks virzīts virsprokurors Ēriks Kalnmeiers, tādēļ viņa apšauba augstajam amatam izvirzītā kandidāta neitralitāti.
JL apšauba Kalnmeiera neitralitāti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Āboltiņa žurnālistiem šodien stāstīja, ka pirmdien saņēmusi īsziņu ar jaunā ģenerālprokurora pretendenta vārdu, taču nevēlējās atklāt, kurš viņai šo īsziņu sūtījis, norādot, ka viņai arī «ir tiesības neatklāt savus avotus».
Politiķe uzskata, ka atsevišķas partijas jau iepriekš ir vienojušās par sev tīkamu ģenerālprokurora amata kandidātu. «Tas viss ir iestudēts un padara šo procesu par apšaubāmu,» sacīja Āboltiņa.
Āboltiņa pieļāva, ka varētu būt notikusi vienošanās starp Tautas partiju (TP) un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), lai TP atbalstītu Kalnmeiera nokļūšanu ģenerālprokurora postenī, bet ZZS pēdējā brīdī iesniegtu grozījumus likumā, kas ļautu privatizējamo zemi izpirkt par pašreizējo kadastrālo vērtību, kas varētu būt izdevīgi TP līderim Andrim Šķēlem.
TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis aģentūrai LETA Āboltiņas sacīto nodēvēja par blēņām. Par Kalnmeiera kandidatūru partija esot uzzinājusi tikai no ziņām un nekāda vienošanās neesot notikusi. «Tie ir murgi,» Āboltiņas teikto raksturoja politiķis.
Arī ZZS līderis Augusts Brigmanis noliedza politisku tirgošanos par ģenerālprokurora amatu un žurnālistiem apgalvoja, ka par Kalnmeieru neko nezinot, jo tikai šodien esot iepazinies ar viņa biogrāfiju.
Jau ziņots, ka Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nolēmis Saeimai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā virzīt prokuroru Kalnmeieru. Bičkovičs savu izvēli pamatoja ar Kalnmeiera profesionalitāti, kompetenci un izpratni par procesiem prokuratūrā. AT priekšsēdētājs skaidroja, ka noteicošie kritēriji kandidāta izvēlei bija Kalnmeiera profesionalitāte un bagātā darba pieredze prokuratūrā.
Viens no izvēles argumentiem bijusi nepieciešamība nodrošināt prokuratūras darba pēctecību, un Kalnmeiers, Bičkoviča ieskatā, pilnībā pārzina prokuratūras sistēmu, tās darbības mehānismu, kā arī problēmas, kuras jārisina prokuratūras darba pilnveidošanai.
Kalnmeiers esot cienīts profesionālis prokuratūras un citu ar tiesu sistēmu saistītu darbinieku vidū, juridisko profesiju pārstāvji viņu cienot kā profesionāli. Viņš ir viens no cilvēkiem, kas gatavs iesaistīties, lai paceltu kopējo prokuratūras līmeni, uzskata AT vadītājs.
Bičkovičs un Kalnmeiers noraida iespēju, ka izvēli varētu būtu ietekmējuši politiķi. Bičkovičs žurnālistiem sacīja, ka pirms Kalnmeiera izvirzīšanas ģenerālprokurora amatam nav runājis ne ar vienu partiju par iespējamiem ģenerālprokurora amata kandidātiem.
Arī pats Kalnmeiers žurnālistiem apgalvoja, ka nav ticies ne ar vienu politiķi vai politisko spēku pārstāvi un arī ar viņu neviens no politiķiem iespēju kandidēt ģenerālprokurora amatam neesot pārrunājis. To virsprokurors skaidroja ar pārāk lielo uzmanību, kas pievērsta ģenerālprokurora amatam, «lai kāds riskētu to darīt».