Tas notika pirms vairākiem gadiem – gadu pēc tiesību nolikšanas. Tie nebija Jāņi, ne arī citi svētki – normāla svētdiena.
Stāstu konkurss: Divreiz uzskriet vieniem un tiem pašiem policistiem negadās bieži
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepriekš bija paziņots, ka pirmdien 5 no rīta jābūt lidostā – jāpārķer viena persona (jāpaņem dažas mantas no viņa) pirms pārsēžas uz citu lidmašīnu, protams, biju par to piemirsis un svētdienas vakarā izdzēru pāris aliņus draugu kompānijā.
Agri no rīta noskanēja atgādinājuma zvans – no sākuma nesapratu, kas par lietu, bet tad atcerējos, ka jāskrien uz lidostu, protams, nejutu, ka ir viegls reibums. Saģērbos- ielecu mašīnā un aidā prom. Tūlīt aiz salu tilta noturēja policija – bija reids. Trubiņā uzrādīja 0,24 promiles (nebija pagājis noteiktais stāžs un pieļaujamais – 0,20 ), pārbijos ne pa jokam, jo darbs bija saistīts ar intensīvu braukšanu pa visu Latviju, Lietuvu, Igauniju. Pagāja 15 minūtes, jāpūš otro reizi – 0,22 , atpirkties nesanāca, jo puiši prasīja 300Ls, protams, algas diena bija tikai pēc nedēļas. Nu neko darīt – pildām protokolu (pagāja kaut kur 30 minūtes, kamēr visu sarakstīja), kamēr aizpildīja papīrus es stresā pīpēdams visu pārrēķināju un nolēmu noriskēt, un pirms paraksta uzlikšanas pieprasīt asins analīzes, jo trešo reizi trubiņā pūst neatļāva, policists pateica, ka par asins analīzēm būs jāmaksā papildu, ja būs pozitīvas (nodomāju, ka nav ko zaudēt un pateicu, ka tomēr brauksim...).
Atbrauca otra ekipāža, kas apsargās mašīnu un ar sirēnām aiznesāmies uz Hospitāļu ielu (pirmo reizi policijas mašīnā veda ar sirēnām...).
Nonācām Hospitāļu ielā – briesmīga vieta, viss smirdēja, apkārt pilns narkomānu un policistu. Beidzot pienāca māsiņa ar trubiņu – 0,15 promiles (nezināju, ka tur pirms asins analīzēm arī vajadzēs pūst), ļoti noveicās, to pateica arī policijas pārstāvis, kas mani veda, jo šādi gadījumi ir ļoti reti. Atpakaļ ceļā ar mani vispār nesarunājās – bija dusmīgi, par patērēto laiku. Izsēdināja pie mašīnas un es aizbraucu (uz lidostu paspēju, kavējās lidmašīna). Ticat vai nē, bet atceļā no lidostas mani apstādināja ekipāža, kas apsargāja manu mašīnu, kamēr mani veda uz Hospitāļu ielu. Piegāja klāt – ieraudzīja mani, novicināja kulaku un nobļāvās, lai pazūdu..
Kopš tā laika, stresa un pārdomām neesmu vairs braucis reibuma stāvoklī pie auto stūres. Jā, ir bijusi agresīva braukšana, pārkāpti dažādi ceļu satiksmes noteikumi, bet alkohols – nē, ja dzeru tad netuvojos mašīnai vispār tuvumā.