Eiropas kosmosa aģentūras zonde «Venus Express» palīdz zinātniekiem noskaidrot, vai uz šīs planētas kādreiz ir bijuši okeāni. Iespējams, ka attīstības sākumposmā Venēra ir bijusi līdzīga Zemei. Mūsdienās Zeme un Venēra atšķiras kā diena un nakts. Zeme ir mitra un maiga pasaule, kurā čum un mudž dzīvība.
Venēra ir ellīga vieta, kuras virsma ir karstāka par sakarsētiem plīts riņķiem. Tomēr abas planētas ir līdzīgas. Venēras un Zemes izmēri maz atšķiras. Pateicoties Eiropas kosmosa aģentūras zondei «Venus Express», ir atklātas arī citas līdzības.
«Venēras un Zemes sastāvs ir līdzīgs,» teica ESA «Venus Project» zinātnieks Hakans Svedhems (Håkan Svedhem). Viena atšķirība tomēr ir ļoti būtiska - uz Venēras ir ļoti maz ūdens. Ja Zemes ūdeni izklātu vienmērīgā slānī ap visu planētu, tā dziļums būtu 3 kilometri. Ja izdotos kondensēt Venēras atmosfērā esošo ūdens tvaiku, ūdens slāņa dziļums būtu tikai 3 centimetri.
«Venus Express» dati liecina, ka pirms vairākiem miljardiem gadu uz Venēras ir bijis vairāk ūdens. Liels daudzums ūdens ir «aiztecējis» kosmosā. Saules ultravioletais starojums sadala ūdens molekulas Venēras atmosfērā par skābekļa un ūdeņraža atomiem, kuri tad arī aizplūst kosmosā.
«Venus Express» ir izmērījis ātrumu, ar kādu šie atomi aizlido kosmosā. Ūdeņradis aizplūst divreiz vairāk kā skābeklis. Tieši tādēļ tiek pieņemts, ka šo atomu avots ir ūdens. «Viss norāda uz to, ka savulaik uz Venēras ir bijis daudz vairāk ūdens,» stāstīja Kolins Vilsons no Oksfordas universitātes. Tas gan nenozīmē, ka tur ir bijuši okeāni.
Ēriks Šasefjērs no Parīzes Dienvidu universitātes ir izveidojis datormodeli, kas liecina, ka lielākā daļa ūdens atradās atmosfērā un pastāvēja ļoti sen, kad planētas virsma bija pilnībā izkususi. Kad Saules starojuma ietekmē ūdens molekulas tika sašķeltas un aizplūda kosmosā, temperatūra samazinājās. Iespējams, ka tieši tādēļ virsma sacietēja.
Lai arī šo hipotēzi ir grūti pārbaudīt, ir svarīgi noskaidrot, vai uz Venēras virsmas ir pastāvējis ūdens, kas varētu liecināt, ka uz šīs planētas ir bijis dzīvībai labvēlīgs periods.
Pat ja izrādīsies, ka Šasefjēra modelis ir pareizs, tas neizslēdz iespēju, ka komētas ir atnesušas papildus ūdeni, kad Venēras virsma jau bija kristalizējusies. Iespējams, ka uz Venēras virsmas pastāvēja ūdenskrātuves, kurās varēja izveidoties dzīvības formas. «Ir nepieciešams izveidot daudz plašāku magmas-okeāna-atmosfēras sistēmas modeli, lai noskaidrotu, kā ir attīstījusies Venēra pašos pirmsākumos,» teica Šasefjērs. Tieši «Venus Express» varētu sagādāt šo hipotēžu pārbaudei nepieciešamos datus.