Nodokļi: Kādi ir politiķu jaunie solījumi?

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Žurnāla «Nedēļa» speciālizlaidumā «Vēlēšanas 2010» apkopoti Latvijas politisko partiju un apvienību priekšlikumi nodokļu sistēmas uzlabošanai. Sešu politiķu teiktais izklausās gana labi, taču tikai laiks rādīs, cik daudz no solītā tiks izpildīts pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Apvienības «Vienotība» valdes līdzpriekšsēdētājs, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvis Aigars Štokenbergs žurnālam norādījis, ka «Vienotības» nodokļu programma ir vērsta uz efektīvāku esošo nodokļu iekasēšanu, algas nodokļu samazināšanu, patēriņa nodokļu paaugstināšanu (nekustamā īpašuma nodoklis, akcīzes nodoklis), lai kompensētu ieņēmumu samazināšanos no darbaspēka nodokļu samazināšanās. Tāpat apvienība iestājoties arī par progresivitātes principu nodokļu sistēmā, piemēram, paaugstinot nodokļu likmes par dārgiem mājokļiem, kāpinot algas nodokļa neapliekamo minimumu, ieviešot paaugstinātu nodokļa likmi ienākumiem, kas pārsniedz 10 000 latus gadā.

Saeimas frakcijas «Saskaņas centrs» (SC) priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs norāda, ka SC iestājas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmuma ienākuma nodokļa samazināšanu. Viņaprāt, jāpārskata arī nekustamā īpašuma nodokļa likmes, palielinot nodokli par neizmantotām zemes platībām. Tiem, kas zemi izmanto racionāli, nodoklis būtu jāsamazina. Tāpat Urbanovičš iestājas par neapliekamā minimuma palielināšanu, «lai cilvēkiem maciņos paliktu vairāk naudas, ko tērējot tiktu iekustināti ekonomiskie procesi».

Politiskās apvienības «Par labu Latviju» (PLL) valdes loceklis Mārtiņš Zemītis «Nedēļai» pauda uzskatu, ka krīzes laikā nodokļi jāsamazina, bet izaugsmes laikā - jāpalielina. PLL iesaka: uzsākt Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju, radīt konkurētspējīgas un stimulējošas nodokļu likmes, kas nav augstākas kā kaimiņvalstīs, nekavējoties ieviest 9% mikrouzņēmuma nodokli mazajiem uzņēmumiem, nodokļu slogu no darbaspēka pārcelt uz īpašumu un kapitālu, padarot lētāku darbaspēku un veicinot nodarbinātību, atcelt neizdevīgā uzņēmumu ienākuma nodokļa iekasēšanu avansā pēc iepriekšējā gada peļņas bāzes, ņemot vērā pietiekamo līdzekļu pieejamību Valsts kasē, sniegt atbalstu vietējiem ražotājiem ar pazeminātām akcīzes likmēm, saglabāt pazeminātā 10% PVN likme zālēm, apkurei, grāmatām, presei un tūrismam, sekot principam «mazāk valsts, vairāk pašvaldības», noteikt iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaides par katru jaunradīto darba vietu, minimālo pensiju neaplikt ar ienākuma nodokli, ieviest «spekulantu nodokli», palielināt azartspēļu nodokļa likmju konkurētspēju, veicinot nodokļu maksāšanu Latvijā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāve, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedre Baiba Rivža uzskata, ka būtu jādomā par kapitāldaļu, dividenžu nodokli - jāmaksā turīgākajiem. Tāpat ZZS uzskata, ka vajadzētu ieviest progresīvo īpašuma nodokli un darba algas - sākot no 800 latiem uz augšu. Neapliekamajam minimumam jābūt 50% apmērā no algas. Lielāks PVN varētu būt ekskluzīvām precēm, uzskata Rivža. Arī ZZS atbalsta mikrouzņēmumu nodokli.

«Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā» biroja loceklis, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs žurnālam pauda uzskatu, ka nodokļu sistēmai būtu jādarbojas pēc principa «mazāk, bet maksā visi». Viņaprāt, vajadzētu paplašināt arī profesiju loku, kurās strādājot varētu maksāt patentmaksu. Vajadzētu ieviest nodokli ekskluzīvām, dārgām precēm, bet nākotnē jāsamazina nodokļi, kas saistīti ar fizisko personu ienākumiem - iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas.

Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle norādīja, ka vajadzētu ieviest pietiekami strauju ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un neapliekamā minimuma par apgādājamiem palielināšanu līdz 35% no vidējās bruto darba samaksas valstī. Nepieciešams arī nekavējoties paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos izdevumus par medicīnas un izglītības pakalpojumiem no 150 līdz 300 latiem gadā, bet, uzlabojoties valsts budžeta situācijai - līdz 700 latiem gadā. Jāievieš progresīvāks nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī jāievieš dubulta nekustamā īpašuma nodokļa likme par neizmantoto platību. Lielajiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro augstāka uzņēmumu ienākumu nodokļa likme, bet mazos uzņēmumus vajadzētu atbrīvot no nodokļu maksāšanas, ieviešot simbolisku patentmaksu - 200 līdz 300 latu gadā apmērā, uzskata Zīle.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu