Bērnu klīniskā universitātes slimnīca stingri pieturas pie noteikumiem, ka bērna ārstēšanai nepieciešams pierādīt, ka vecāki ir bērna likumiskie pārstāvji juridiskā izpratnē. Tas var apgrūtināt plānveida palīdzības sniegšanu bērniem, piektdien raksta «Neatkarīgā».
Jautāta, kā vecākiem pierādīt, ka ir bērna likumiskie pārstāvji juridiskā izpratnē, slimnīcas pārstāve Inga Miķelsone laikrakstam skaidro, ka vecākiem nepieciešams atbilstošs ieraksts tēva vai mātes pasē, kā arī bērna dzimšanas apliecībā ar norādītiem vecāku vārdiem un uzvārdiem. Tātad, ja uzrādīs šos dokumentus, slimnīca ticēs, ka bērnu uz veselības iestādi atveduši bērna likumiskie pārstāvji.
Tik stingri pie noteikumiem slimnīca pieturas, jo bijis gadījums, kad bioloģiskais bērna tēvs ir atvedis bērnu uz slimnīcu, kur tika sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība. Lai gan tēva statuss bijis bioloģisks, viņš nav bijis likumiskais tēvs un bērna māte vērsusies attiecīgajās iestādēs ar sūdzību, kāpēc izpausta konfidenciāla informācija par pacientu. Tas nozīmē, ka bērna tēvam nav bijis tiesību vest bērnu pie ārsta bez mātes piekrišanas.
Citām personām – vecvecākiem, brāļiem, māsām, citiem tuviniekiem, pārstāvot bērna likumiskās tiesības un intereses, ir nepieciešams sagatavot notariāli apstiprinātu pilnvaru.
Lai gan pati slimnīca iepriekš atzina, ka prasīt notariāli apstiprinātas pilnvaras būtu nenopietni, tagad nākts pie secinājuma, ka, lai īstenotu visus likumus, slimnīcai tomēr šīs pilnvaras ir jāprasa.
Miķelsone gan piekrīt, ka ir sagaidāmas zināmas neērtības plānveida palīdzības saņemšanai. Gadījumos, kad nav nepieciešama steidzama palīdzība, plānveida izmeklējumi un ārstēšana tiks uzsākta tikai tad, ja būs saņemta notariāli apstiprināta atļauja no pacienta likumiskajiem pārstāvjiem. Līdz ar to jārēķinās ar iespēju, ka palīdzību varētu atteikt, kamēr kāds no bērna likumiskajiem pārstāvjiem klātienē apstiprinās savu piekrišanu paredzēto procedūru veikšanai.
