Freimanis lūdz saukt pie kriminālatbildības Ušakovu, Roni un Dombrovski

BNS
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ekrānuzņēmums/Panorāma

Uldis Freimanis, kura 1.jūlijā iecerēto gājienu, atzīmējot vācu armijas ienākšanu Latvijā, izklīdināja policija, vērsies tiesā, lai tā sauktu pie kriminālatbildības Rīgas mēru Nilu Ušakovu, premjeru Valdi Dombrovski un ārlietu ministru Aivu Roni par viņu izteikumiem.

Freimanis aģentūrai BNS pastāstīja, ka lūdzis Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai saukt pie kriminālatbildības minētās amatpersonas pēc Krimināllikuma panta par neslavas celšanu. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Pret Ušakovu prasību iesniedza, jo sašutis par viedokļu atšķirību Rīgas mēra izteikumos. Mērs esot izteicies, lai jau gājiens notiek, jo tajā tik un tā došoties vien daži dalībnieki. Tomēr vēlāk Ušakovs pēc drošības instanču izteikumiem norādījis, ka gājiena laikā varot notikt nacisma slavināšana, antisemītiski izteikumi un tādēļ pasākuma norises pārtraukšanā var iejaukties Rīgas pašvaldības policija.

Prasība pret Dombrovski un Roni iesniegta saistībā ar viņu paziņojumu par to, ka Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm būtu jādara viss, lai nepieļautu Otrā pasaules kara upuru piemiņas zaimošanu, valsts un pilsoņu iznīcināšanas attaisnošanu. Abas amatpersonas šādu paziņojumu izplatīja pēc tam, kad tiesa Freimanim atļāva rīkot gājienu.

Freimanis norādīja, ka pasākumā nav bijusi plānota nacisma slavināšana, antisemītiski izteikumi vai ņirgāšanās par kara upuriem.

No amatpersonām Freimanis vēlas arī kompensāciju - no Ušakova 10 tūkstošus latu, bet no premjera un ārlietu ministra 30 tūkstošus latu.

Jau vēstīts, ka Freimanis bija pieteicis Rīgas domē 1.jūlijā gājienu, atzīmējot vācu armijas ienākšanu Latvijā 1941.gadā un padomju karaspēka padzīšanu no Rīgas. Pašvaldība gājienu neatļāva, bet tiesa pašvaldības lēmumu atcēla. Gājiens gan nenotika, jo neilgi pirms tā Drošības policija Freimani izsauca uz pārrunām saistībā ar sākto kriminālprocesu par nacistiskās Vācijas kara noziegumu publisku slavināšanu.

Līdz ar to, gājiena organizatoram neesot klāt, gājiens nedrīkstēja notikt un to pārtrauca policija. Pāris aktīvistus, kuri tomēr gribēja doties gājienā, policija aizturēja.

Tikmēr Freimanis ceturtdien rīkos piktetu, lai protestētu pret gājiena izjaukšanu. Pikets būšot radoša izpausme, iebilstot, ka «nepieļaus, ka Rīga brīva no latviešiem», un ka jāļauj demokrātiskā veidā pieminēt latviešu partizānu piemiņu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu