Tikai pēc 60 gadiem cilvēka smadzenes sākot strādāt ar pilnu jaudu

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Scanpix/Reuters

Amerikāņu zinātnieki noskaidrojuši, ka tikai ar vecumu cilvēks kļūst gudrāks, jo viņa smadzenes sāk darboties ar pilnu jaudu, vēsta «The Daily Mail».

Intelektuālās aktivitātes virsotne tiek sasniegta 50 - 70 gadu vecumā, pavēstīja pētniece Barbara Stouča. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka ar laiku cilvēka prāta spējas mazinās, jo galvas smadzeņu šūnas – neironi – uz dzīves beigām pamazām atmirst. Tiek lēsts, ka vecumā tiek zaudēti līdz 30% neironu. Taču pēdējo pētījumu gaitā noskaidrots, ka īstenībā ir savādāk, un galvas smadzeņu šūnas nemirst. Var tikt zaudētas tikai saiknes starp tām,  bet tas arī notiek tikai tad, ja cilvēks tās nekādi neizmanto.

Ar laiku galvas smadzenēs palielinās mielīna (viela, kura liek signālam ātrāk pārvietoties starp neironiem) daudzums. Līdz ar to smadzeņu kopējais intelekta spēks palielinās par 3000%, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem. Mielīna ražošanas virsotne tiek sasniegta apmēram 60 gadu vecumā.
Bez tam, ja līdz 50 gadu vecumam starp divām smadzeņu puslodēm pastāv stingri noteikts «darba sadalījums» un katra no tām veic stingri noteiktas funkcijas, tad pēc 50 gadiem cilvēks var izmantot abas puslodes vienlaicīgi. Tas ļauj risināt daudz vairāk sarežģītus uzdevumus vienlaicīgi.

Bez tā visa, iespaidu atstāj arī vecu cilvēku dzīves pieredze. Viņi, salīdzinot ar jauniešiem, mazākā mērā ir pakļauti šaubām saņemot neparastu vai emocionālu informāciju. Kā paziņoja Kalifornijas universitātes profesors Dilips Džeists, «cilvēka, aiz kura pleciem ir dzīves desmitgades, smadzenes ir mazāk impulsīvas un racionālākas». Pēc viņa domām, to var arī nosaukt par gudrību.

Lai gan, smadzeņu aktivitātes virsotnei ir arī sava negatīvā loma. Milzīgās informācijas daudzuma, kurš tiek uzkrāts dzīves laikā, dēļ cilvēka operatīvā atmiņa tiek pārslogota, kas noved pie aizmāršības un izklaidības, atzīmē neiroķirurgi.
 

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu