Ekonomiskās krīzes ietekmē Latvijā izveidojusies sabiedrības grupa, kas uzskata, ka būt parādniekam mūsdienās ir pašsaprotami, biznesa portālam «Nozare.lv» atzina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte.
Viņa norāda, ka šo sabiedrības grupu veido cilvēki, kas izvairās no atbildības, aizbildinoties ar vispārējo ekonomisko situāciju, un nemaksā savus parādus nevis tāpēc, ka nonākuši finansiālās grūtībās, bet gan tāpēc, ka uzskata par nevajadzīgu to darīt.
«Pašlaik Latvijā ir ļoti daudz parādnieku, un katram ir savs stāsts. Lielākā daļa šo cilvēku ir atvērti sarunai, mēģina rast risinājumu, samazina ikmēneša maksājumu apjomu, bet neizvairās no atbildības,» par dažādiem parādniekiem stāsta Priedīte.
Asociācijas skatījumā Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz, ka namsaimnieku parāds par apkuri var tikt segts no mājas remonta fonda līdzekļiem, ir līdz šim uzskatāmākais piemērs par to, ka parādnieku nenomaksātos rēķinus būs jāsedz citiem.
«Tā ir absurda un negodīga situācija, kas vēl vairāk mazinās iedzīvotāju motivāciju apzinīgi maksāt savus rēķinus,» pārliecināta ir Priedīte.
«Ekonomikā viss saistīts ciešā ķēdē, palielinoties parādnieku skaitam, palielinās izdevumi tai sabiedrības daļai, kas vēl joprojām cenšas maksāt rēķinus laikā, kārtot kredītsaistības un dzēst parādus. Piemēram, ja cilvēks nekārto savas parādsaistības ar banku, tā ir spiesta palielināt kredītprocentu likmi un izstrādāt sarežģītākus noteikumus jaunu kredītu ieguvei. Cieš citas sabiedrības grupas, piemēram, studenti, kas bez kredīta nevar apmaksāt studijas. Parādu dēļ virknei uzņēmumu rodas nopietnas likviditātes problēmas vai tie pat spiesti pārtraukt darbību. Rezultātā rodas jauni bezdarbnieki, valsts zaudē nodokļus un palielinās tās izmaksas pabalstu veidā,» uzsver parādu piedzinēja.
Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā uzskata par netaisniem pret tiem cilvēkiem, kas apzinīgi kārto savas saistības. «Iemaksājot ikmēneša maksājumu mājas remonta fondā, cilvēki cerēja uz izremontētām kāpņu telpām un līdz ar to savas dzīves kvalitātes uzlabošanos. Tā vietā viņi nokļuvuši reālā situācijā, kad ir spiesti segt savu kaimiņu uzkrātos parādus. Ir jābeidz aizstāvēt parādnieki, bet jādomā par tiem cilvēkiem, kas par spīti grūtajiem ekonomiskajiem apstākļiem turpina maksāt rēķinus,» pārliecināta ir asociācijas vadītāja.
Kā ziņots, Saeima 2.septembrī atzina par steidzamiem un konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas precizēs norīkoto dzīvojamo māju pārvaldnieku iecelšanu un svītros no likuma aizliegumu pārvaldniekam bez atsevišķa pilnvarojuma izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka (arī dzīvokļu īpašnieku) uzkrājumus parādsaistību dzēšanai.
