Ja apskatām liliju sīpolu, redzam, ka tas sastāv no zvīņlapām, kas sakārtotas viena virs otras – līdzīgi kā jumta dakstiņi. Pavairošanai vislabāk izvēlēties veselīgus, lielus, pieaugušus sīpolus ar rupjām zvīņlapām. Jo lielāka zvīņlapas masa, jo lielāki veidosies jaunie sīpoliņi.
Zvīņojam lilijas jeb Liliju pavairošana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cik zvīņu laužam?
Labākais laiks zvīņošanai ir septembris, oktobris vai stādot un pārstādot lilijas.
Lai zvīņlapas atlauztu, vispirms sameklē ārējo zvīņlapu pie pašas sīpola pamatnes. Zvīņlapu saņem pirkstos un nolauž pēc iespējas tuvāk pamatnei. Tālāk atlauž katru nākamo virsējo zvīņlapu. Tās parasti ir izkārtojušās spirāliski. Ja sīpolam atlauž 2–3 zvīņlapas, sīpols to nemaz nejutīs. Ja atlauž 1/3, tad ziedēšana nākamajā sezonā būs nedaudz vājāka. Sīpolam var nozvīņot arī 2/3 un atstādīt tikai serdenīti. Tas parasti izdzīvo, ar laiku saņemas un turpina augt un ziedēt.
Kā zvīņas iesaiņojam?
Atlauztās zvīņlapas nevajag žāvēt. Tās tūlīt pat ievieto plēves maisiņos viegli mitrā substrātā. Substrāts nedrīkst būt pārāk mitrs. Labāk, lai tas ir nedaudz par sausu nekā par mitru. Stipri saspiežot saujā, no tā nedrīkst pilēt ūdens. Par substrātu var izmantot jebkādu kūdru vai kūdras substrātu, rupjas smiltis vai granti, perlītu, kapātas sfagnu sūnas. Sfagnu sūnas var jaukt kopā ar granti vai perlītu. Substrāta galvenais uzdevums ir vienmērīgi regulēt mitruma režīmu ap zvīņlapām. Otrs substrāta uzdevums ir atdalīt zvīņlapas vienu no otras, lai bojātās zvīņlapas tik ātri neinficētu blakus esošās, un lai ļoti nesavītos kopā jaunās saknītes. Labāk izvēlēties HDPE maisiņus. Tie ir plānie čaukstošie maisiņi, kuros veikalos parasti iesaiņo sveramās preces. Šie maisiņi ir tik plāni, ka cauri tiem zvīņlapas var nedaudz elpot. Nedrīkst izvēlēties ļoti lielus maisiņus, piemēram, atkritumu maisus, jo lielā masā zvīņlapas var sākt smakt un rezultātā sapūt. Arī ļoti mazs daudzums, piemēram, viena sauja substrāta, savukārt var būt pārāk mazs daudzums, jo tas var izkalst.
Kur audzējam sīpoliņus?
Atlauztās zvīņlapas jātur tumšā vietā istabas temperatūrā apmēram 3 mēnešus. Pa šo laiku pie zvīņlapu pamatnes izveidosies jauni sīpoliņi aptuveni labības grauda vai zirņa lielumā. Tiem sāks attīstīties saknītes. Ja sīpoliņus turpina turēt siltumā, tad trompetliliju zvīņbērni var sākt izdzīt lapiņas. Ziemā tas parasti nav vēlams, jo, parādoties lapiņām, sīpoliņi ir jāizstāda. Tad nekas cits neatliek, kā stādīt tos kastītēs un gaismot zem lampām. Parasti pēc pirmajiem trim mēnešiem maisiņus ar zvīņlapu spraudeņiem novieto aukstumā. Āzijas lilijas drīkst arī sasalt, bet trompetlilijas drošāk būtu nesasaldēt. Labi noder vēss pagrabs. Tomēr, ja pagrabs būs pārāk silts – virs plus 4 grādiem, tad arī jaunie sīpoliņi sāks dzīt lapas pārāk agri. Āzijas liliju sīpoliņi lapas dzen tikai pēc aukstuma perioda.
Pavasarī sīpoliņus stāda ārā dobēs, lecektīs vai kastītēs. Pirms stādīšanas rūpīgi pārbauda visas zvīņlapas. Veselās var stādīt kopā ar visiem klāt pieaugušajiem sīpoliņiem, bet no iepuvušajām zvīņlapām sīpoliņi jāatlauž un jāstāda vieni paši. Stāda sekli, dažu centimetru dziļumā, tad nomulčē ar kūdras vai kūdras substrāta kārtiņu.
Sīpolu ligzdu dalīšana
Ilgāku laiku augot vienā vietā, liliju sīpoli dalās, tādējādi ar laiku izveidojot sīpolu ligzdas. Kad redzams, ka lilijas vecajā vietā saspiedušās un vairs neaug kā nākas, parasti pēc 3–4 gadiem, tad sīpolu ligzdu izrok un sadala. To parasti dara septembrī, oktobrī, bet var arī pavasarī, kamēr asni vēl nav pārāk gari. Sīpoli jārok uzmanīgi, jo asni ir ļoti trausli. Tos vēlams pārstādīt jaunā vietā. Mazos sīpoliņus jāstāda seklāk – 3–7 cm dziļumā atkarībā no izmēra.
Pavairošana ar vairsīpoliņiem
Lielākā daļa liliju pie stublāja pazemes daļas virs sīpola veido vairsīpoliņus. Rudenī, kad stublājs jau nodzeltējis, jāatrušina zeme virs sīpola. Tur var atrast vairsīpoliņus, kas vai nu vēl turas pie stublāja, vai ir no tā jau atdalījušies. Ja cieši blakus aug vairāku šķirņu lilijas, tad gan jāuzmanās, jo šādā veidā var rasties šķirņu sajaukums. Laksts ne vienmēr iznāk tieši virs sava sīpola. Vairsīpoliņus savāc un izstāda atsevišķi.
Pavairošana ar pumpursīpoliņiem
Dažas lilijas pie stublāja virszemes daļas lapu žāklītēs veido mazus sīpoliņus. Tos sauc par pumpursīpoliņiem. Rudenī, kad tie ir izauguši un liliju lapas sāk nodzeltēt, tos savāc un tūlīt iestāda dažu centimetru dziļumā. Dažām šķirnēm un sugām, piemēram, tīģerlilijām, un šķirnei ‘Aelita’ pumpursīpoliņi viegli nobirst un izsējas paši. Tāpēc ļoti jāuzmana pareizais laiks, kad tos novākt, kamēr tie vēl nav izkaisījušies pa visu dobi. Citām lilijām pumpursīpoliņi stingri turas pie stublāja, un nav jābaidās, ka tie paši izsēsies. Tomēr pārāk vilcināties ar pumpursīpoliņu novākšanu rudenī nevajadzētu, ja lapās ir spēcīga pelēkās puves infekcija. Tā var pāriet arī uz mazajiem sīpoliņiem.