Režisora Andra Gaujas veidotā dokumentālā filma «Ģimenes lietas» kinoteātrī piedzīvojusi lielu skatītāju interesi, tādēļ «Kino Citadele» mainīti šīs filmas seansu laiki, pievienojot papildu seansus, aģentūru LETA informēja Nacionālā kino centra informācijas speciāliste un Latvijas filmu izplatīšanas projektu vadītāja Kristīne Matīsa.
Kopš «Ģimenes lietu» nonākšanas uz «Kino Citadele» ekrāna to noskatījušies 734 skatītāji, kas Latvijas dokumentālai filmai ar diviem seansiem dienā ir ļoti labs rādītājs. Filmas labie rezultāti ļāvuši filmai piešķirt papildu seansus, tādēļ «Ģimenes lietas» turpmāk «Kino Citadele» būs skatāma arī darbdienu un brīvdienu vakaros.
Matīsa vērsa uzmanību arī uz to, ka divu nedēļu laikā dokumentālā filma «Ģimenes lietas» skatītāju skaita ziņā apsteigusi Silvēna Šomē animācijas filmu «Iluzionists», kurai kinoteātrī bija vairāki seansi, kas tika iekļauti arī labākos laikos.
Gaujas filma «Ģimenes lietas» ir stāsts par sarežģītu attiecību mezglu, kura pamatā ir incests - sociālu tabu un reliģisko normu pārkāpums. Tomēr incests noticis jau sen, un patlaban tā ir tikai viena no problēmām, kas nomāc filmas varoņu dzīvi.
Dokumentālās filmas sižeta centrā ir 28 gadus veca sieviete Zanda, kura cenšas izdzīvot ar saviem diviem bērniem Kurzemes ciematā. Viņas bērnu tēvs ir viņas brālis, kurš izcieš gadu cietumsoda. Filma seko Zandas dzīvei gada garumā. Šajā laikā viņa cenšas tikt galā ar visaptverošo nabadzību un ciema dzērāju mīlas apliecinājumiem. Šo trīs vīriešu portretējums ir grotesks un atpazīstams - Oskars ir dzīvespriecīgs lauku puisis, kurš, neskatoties uz konfliktiem ar savu vecmāmiņu, mīl kārtīgi iedzert un pārbaudīt savus spēkus asprātībā un atraktivitātē. Džonis ir vīrietis labākajos gados, kurš Zandas simpātijas mēģina iekarot ar drāmas palīdzību, savukārt Andulis ir varbūt vispatiesākais savās jūtās pret Zandu, tomēr tikpat bezpalīdzīgs kā visi pārējie. Tajā pašā laikā ciema Sociālais dienests spiež Zandu pieņemt sarežģītu lēmumu - turpinot kopdzīvi ar brāli, sievietei var tikt atņemtas mātes tiesības.
Filma ir aizkustinošs un nepielūdzams skats uz vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo ekstremālā Latvijas sabiedrības nomalē. Filma piedāvā intīmu šīs cilvēku grupas portretu, kur viegli ievainojams ir katrs. Filma ir šokējoša savā ekstrēmo situāciju atainojumā, taču tās varoņi nezaudē humora izjūtu un optimismu skaudro likteņu pavērsienu priekšā.
Gaujas jaunākā filma jau tapšanas stadijā izraisīja interesi starptautiskajā kino vidē, filmas treileris vasarā radīja ažiotāžu internetā, savukārt septembra sākumā filmas fragmenti tika analizēti Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma seminārā par ētikas jautājumiem dokumentālajā kino.
Filma Latvijas pirmizrādi piedzīvoja 23.septembrī starptautiskā kinoforuma «Arsenāls» laikā.
Starptautisko pirmizrādi filma piedzīvos novembrī Amsterdamā, kur tā iekļauta Starptautiskā Amsterdamas dokumentālo filmu festivāla (IDFA) konkursa programmā. Amsterdamas festivāls ir prestižākais dokumentālā kino festivāls pasaulē, un filmas atlasīšana IDFA konkursa programmai nozīmē nopietnu kvalitātes apliecinājumu.
Režisoram Gaujam šī ir trešā dokumentālā filma. Arī pirmās divas piesaistīja skatītāju uzmanību ar izaicinošām tēmām - 2006.gada filma «3000 km līdz Apsolītajai zemei» stāstīja par ebreju kopienu Latvijā, bet 2009.gada filmas «Viktors» varonis zaudē cīņu ar vēzi.
Pirms pievēršanās dokumentālajam kino Gauja strādājis žurnālistikā, studējis dramaturģiju, rakstījis scenārijus televīzijas raidījumiem, bijis raidījuma «Bez tabu» žurnālists un producents.
Filmas «Ģimenes lietas» radošo grupu veido Gauja, operators Aleksandrs Grebņevs un producente Madara Melberga. Filmas tapšanu finansiāli atbalstījis Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds.
Filma tapusi studijā «FA Filma», kurā pirms tam veidotas Jura Poškus filmas «Bet Stunda nāk» un «Monotonija».
