Ēlerte: jāpanāk, lai latviešu valoda skanētu vairāk

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

«Ja visi latvieši vienā dienā nolemtu, ka vairs negrib praktizēt būt latvieši un runāt latviski, Latvijas valsts nebūtu vajadzīga. Nav neviena cita iemesla, kāpēc lai tā pastāvētu, intervijā laikrakstam «Diena» atzīmē kultūras ministre Sarmīte Ēlerte («Vienotība»), kas uzskata, ka Latvijai ir svarīgi stiprināt latviešu valodu un latvisko kultūrtelpu.

Viņa norāda, ka krīzes laiks parādījis, ka nacionālā identitāte un nacionālā valsts ir vājas.  «Latvija ir jauna valsts, un mums bijis ļoti īss laiks nostiprināt savu identitāti. Līdz šim uz integrāciju un nacionālo identitāti esam skatījušies atsevišķi: vienā domājām, kā integrēt cittautiešus, un otrā, kā dziedāt un dejot. Bet nacionālā identitāte un integrācija var būt sekmīgas, ja tās skata kopā. Jābūt skaidram, kas ir Latvijas nacionālās valsts pamats. Nācijas un integrācijas pamats ir latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa,» uzskata ministre.

Ēlerte norāda, ka nācijai ir kopēja valoda, kultūra, daba, ainava vai teritorija, kopējas atmiņas vai vēsture. Globalizācijas apstākļos, kas pasauli arvien vairāk nolīdzina, nacionālām valstīm jākļūst daudz aktīvākām. Citādi tās nav vajadzīgas.

«Valstsnācijām ir pienākums nostiprināt savu identitāti un vienlaikus būt atvērtām pret tiem, kas tajā grib integrēties. Latvisko kultūrtelpu ir ietekmējuši vācbalti, poļi, zviedri, krievi, ebreji, tāpēc tā ir tik interesanta un pievilcīga. Taču bez latviskā pienesuma tā varētu būt jebkura cita vieta pasaulē,» saka Ēlerte.

Viņa skaidro, ka latviešu valodas lietojums publiskajā telpā un darbavietās kopš 2000. gada samazinās, tas ir pretrunā ar to, ka arvien vairāk cilvēku iemācās latviešu valodu. Ir jādomā, kādi regulējumi nepieciešami valodas likumā. «Kāds pētījums profesionālās izglītības skolā noskaidroja, ka 64% bērnu jūt identitāti ar Krieviju, nevis Latviju. Publiskā telpa, no kurienes viņi saņem informāciju, pamatā ir Krievijas televīzijas. Vai mēs sabiedriskajos medijos spējam piedāvāt pietiekami labas programmas (ziņas, raidījumus), lai viņi tomēr būtu daļa no Latvijas?» jautā Ēlerte

«Ne tikai krieviem, bet arī latviešiem jāsajūt, ka šeit ir viņu dzimtene, kurai viņi ir piederīgi un par kuras pastāvēšanu viņi ir atbildīgi,» norāda politiķe. 

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu