Izraēliešu arheologi alās uz austrumiem no Telavivas atraduši ap 400 000 gadu senas cilvēku atliekas, tādējādi liekot apšaubīt līdz šim plaši izplatīto uzskatu, ka cilvēces šūpulis meklējams Āfrikā.
Atrastas līdz šim senākās cilvēku atliekas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā skaidro Telavivas universitātes Arheoloģijas institūta pētnieks Avi Gofers, stalagmītu, stalaktītu un citu alā iegūto materiālu analīze pierāda, ka alā atrastie astoņi cilvēku zobi varētu būt senākā līdz šim atklātā liecība par mūsu sugas sākotni.
Tādējādi tiek apšaubīta pārliecība, ka mūsdienu cilvēks nācis no Āfrikas.
«Šobrīd tiek uzskatīts, ka senākie «Homo sapiens», ko mēs zinām, nākuši no Āfrikas austrumiem un ir 200 000 gadu vai vēl mazāk seni. Mēs nezinām nevienu citu vietu, kur kāds ziņotu par senākiem «Homo sapiens»».
Atradumi alā uz austrumiem no Telavivas veikti jau 2006.gadā, taču zinātnieku komanda vispirms vēlējusies iegūt pēc iespējas vairāk materiāla un tad vairākus gadus veica analīzes, iekams par saviem atklājumiem pavēstīja plašākai sabiedrībai.
Izpētes darbi alā joprojām turpinās, un pētnieki cer atrast «papildu pierādījumus, lai varētu apstiprināt līdz šim publicētos atklājumus un veicināt mūsu izpratni par cilvēces evolūciju, īpaši attiecībā uz mūsdienu cilvēka izcelšanos».