Latvijā ir pārāk liels skaits skolotāju uz kopējo bērnu skaitu, - intervijā nedēļas žurnālam «Ir» saka Eiropas Savienības (ES) Attīstības komisārs, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Andris Piebalgs. «Izglītības sistēma ir labs piemērs tam, ko saucu par mēnessērdzības stāvokli - kustamies vaļējām acīm, bet skaidri nesaprotam, kur iet.»
«Latvijā nav atrisināts (un arī es savā laikā to neatrisināju), ka mums ir daudz skolotāju uz bērnu skaitu. Tas automātiski nozīmē, ka esam ekstensīvi, un, kamēr nenotiks izmaiņas, ir grūti cerēt, ka skolotāju atalgojums palielināsies,» uzskata Piebalgs.
Viņaprāt, vairāk uzmanības jāpievērš skolotāju tālākizglītošanai. «Skolotājam var būt relatīvi zema alga, bet ļoti laba tālākizglītošana, viens atsver otru, jo nauda vien mūs neapmierina, būt skolotājam ir zināms aicinājums,» piebilst ES komisārs.
Piebalgs norāda, ka Latvijai būtu jāmācās no somiem. Somija PISA testos (Programme for International Student Assessment, starptautisks salīdzinošs skolēnu zināšanu novērtējums - red.) ir vienīgā valsts, kas visu laiku ir priekšā gan Eiropā, gan pasaules līmenī. Pēc struktūras somu sistēma nevar būt principiāli atšķirīga no Latvijas, jo tur attālumi ir lielāki nekā Latvijā, kopienas ir mazas un izolētas.
«Pieļauju, ka atšķirība ir skolotāju sagatavošanā. [Būdams izglītības ministrs] vienā lietā pieļāvu rupju kļūdu - par vēlu sapratu, kāda loma ir skolotāju sagatavošanas sistēmai. Tā ir visu panākumu atslēga,» saka Piebalgs.
Bijušais izglītības ministrs neuzskata, ka būtu kļūdījies, ieviešot mācību priekšmetu izvēles sistēmu. «Man šķiet, ka pārāka par visām eksaktajām zinībām tomēr ir brīvība. Sabiedrība var radīt nosacījumus, piemēram, ja studēju matemātiku, tad man augstskolā nebūs jāmaksā. Vienmēr var ieinteresēt cilvēkus, bet brutāli spiest nav vērts. Esmu strādājis par fizikas skolotāju - kāda nozīme tam, ka no 35 skolēniem klasē 25 ir atnākuši atsēdēt. Tā ir viņu laika zaudēšana. Galvenais cilvēkam ir personiskā brīvība, tikai tad es pieņemu pareizus lēmumus,» skaidro Piebalgs.
Eirkomisāram esot sāpīgi redzēt atgriešanos pie atzīmju sistēmas mazajās klasēs. «Protams, ir konkurences elementi, bet, tikko mācībās vienīgais rādītājs ir atzīme, sistēma zaudē jēgu. Tai jārada vēlmi uzzināt ko jaunu,» uzsver Piebalgs.
«Izglītības sistēma ir labs piemērs tam, ko saucu par mēnessērdzības stāvokli - kustamies vaļējām acīm, bet skaidri nesaprotam, kur iet. Studentu daudz, augstskolu vairāk nekā relatīvi iedzīvotāju skaitam spēj finansēt vācieši vai dāņi, bet iznākums - zemākais zinātnisko publikāciju skaits Eiropā, zema to citējamība, nav kvalitātes. Tas ir kompetences vai drosmes trūkums, ka nav risinājuma?» vaicā ES komisārs.
Viņam neesot redzējuma, kādā veidā radīt konkurētspējīgu augstākās izglītības sistēmu mazā valstī, kurā labākie studenti vienmēr brauks studēt prestižākās augstskolās. Pēc Piebalga domām, tā ir vienīgi pašu augstskolu vēlme nebūt pēdējiem Baltijas vai Eiropas mērogā. «Tajā ziņā sistēma ar daudzām reģionālām augstskolām nav optimāla. Bet neredzu iespēju no malas to uzspiest, jo augstskolu galvenais spēks ir neatkarība,» uzskata bijušais izglītības ministrs.
