Daudziem ASV universitāšu studentiem neizveidojas kritiska domāšana, spriešanas spējas un rakstīšanas iemaņas, jo kursi ir viegli un viņi pārāk maz laika veltī mācībām, teikts trešdien publiskotajā pētījumā.
Pētījums: ASV koledžu studenti neapgūst pamatiemaņas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apsekojot 3000 studentu 29 universitātēs ar četru gadu apmācību, tika konstatēts, ka 45% «neuzrāda nekādu nozīmīgu uzlabošanos mācību priekšmetu apguvē» pirmajos divos koledžā pavadītajos gados, kā par to liecina standartizētie testi.
Pēc pilnu četru gadu studijām nekas neliecina, ka 36% studentu būtu attīstījusies kritiskā domāšana, spriešanas spēja un rakstīšanas iemaņas, teikts pētījumā, kas ir pamatā jaunajai grāmatai «Akadēmiskais dreifs: ierobežotā zināšanu apguve koledžās» («Academically Adrift: Limited Learning on Colllege Campuses»).
«Aizvien vairāk studentu tiek sūtīti koledžās par aizvien augstāku mācību maksu, taču lielai daļai no viņiem panākumi kritiskajā domāšanā, kompleksas spriešanas spējas attīstīšanā un rakstveida komunikācijā ir ļoti nelieli vai empīriski to nemaz nav. Šie atklājumi atskurbina un rada bažas,» teikts grāmatas fragmentā, kas publicēts žurnālā «The Chronicle of Higher Education».
Pētījumā, ko veica Ņujorkas Universitātes sociologs un izglītības eksperts Ričards Arums un Virdžīnijas Universitātes socioloģe Džosipa Roksa, šajā problēmā lielā mērā tiek vainoti vieglie kursi un paviršie mācību vielas apguves ieradumi.
Amerikāņu studenti pašlaik «definē savu pieredzi koledžās un saprot to kā vairāk centrētu uz sociālo, nevis akadēmisko attīstību», raksta sociologi.
Kādā konkrētā semestrī 32% aptaujāto nebija pieteikušies uz kursiem, kuros jāizlasa vairāk par 40 lappusēm nedēļā, bet 50% nebija vēlējušies apgūt nevienu kursu, kurā bija jāuzraksta vairāk par 20 lappusēm.
Pētījumā citēts vēl viens ziņojums, kurā teikts, ka tagad studenti veltī mācībām tikai 12 līdz 14 stundas nedēļā, kas ir par 50% mazāk, nekā pilna laika studenti veltīja pirms dažiem desmitiem gadu.
Liela daļa studēšanas notiek sociālajās grupās, kas, pēc ziņojumā teiktā, «vispār neveicina mācīšanos», bet 35% studentu paziņoja, ka mācībām vienatnē viņi veltot piecas stundas nedēļā vai mazāk.
«ASV augstākās izglītība sistēma pēdējos gados dzīvo uz apšaubāmās reputācijas rēķina, ka tā esot labākā pasaulē,» teikts ziņojumā. Taču «sistēmas starptautiskā reputācija, kas lielā mērā iegūta, balstoties uz dažu elitāru valsts un privāto universitāšu programmām, negarantē pienācīgus izaicinājumus studentiem».