Tirgus dalībnieki aicina ieviest kārtību skolēnu ēdināšanas nozarē, raksta laikraksts «Dienas Bizness».
Aicina ieviest kārtību skolēnu ēdināšanas nozarē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cenu dempings, neatbilstošas kaloritātes porcijas - tās ir tikai dažas no izglītības iestāžu ēdināšanas problēmām.
Ēdināšanas organizēšanā un kvalitātes kontrolē problēmas saistās ar dempingu un pelēko biznesu, par ko runā vairākās biznesa nozarēs, bet reāli cīnīties ar to izraisītajām sekām valstiskā līmenī neviens nevēlas, jo ir grūti pierādīt dempingu un analizēt tā izraisītās sekas, skaidro SIA «Fazer Amica Latvija» rīkotājdirektors Aigars Kaugars. Turklāt arī valsts un pašvaldību iepirkumi esot orientēti uz zemākās cenas principa ievērošanu, un tas stimulē dempingu. Likumdošana nemaz kategoriski neaizliedz cenu dempingu un neregulē godīgu konkurenci.
«Arī publiski neanalizētais nenoteiktas izcelsmes dempings ir plaši zināms fenomens skolās un bērnudārzos. Nu, piemēram, mēs zinām, ka valsts ir aprēķinājusi, ka viena pirmklasnieka pilnvērtīga ēdināšana izmaksā 80 santīmu dienā (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Par šādu summu pirmklasnieki tiek ēdināti. Bet ir uzņēmēji, kas apsola 12.klases puišus ēdināt par 50-65 santīmiem. Kā tas ir iespējams?» vaicā Kaugars.
Neizpratnē par šādas cenas iespējamību ir arī citi nozarē strādājošie. SIA «Raģe» vadītāja Gunta Bernane teic, ka bērnus tik lēti nevar paēdināt pat pie labākās gribas, ja strādā legāli.
Minējumi par tik zemas cenas ēdiena sagatavošanas izejvielām un tehnoloģijām ir dažādi, sākot ar tādas gaļas izmantošanu, kam beidzies derīguma termiņš, ar kasei garām aizslīdējušiem maksājumiem jeb neizsistiem čekiem un algu maksāšanu aploksnēs, beidzot ar neslēptu krāpšanos pēc līguma noslēgšanas, kad porciju apjoms neatbilst solītajam.
Patlaban valdības noteikumi precīzi regulē, tiesa gan, tikai ieteikuma formā, nepieciešamo kaloriju daudzumu dažāda vecuma bērniem, kā arī to, kāda kaloritāte ir optimālā katrā ēdienreizē, bet tas tiekot klaji ignorēts. Cietēji ir ne vien bērni, kuri saņem nekvalitatīvu uzturu, bet arī godīgie uzņēmēji, apgalvo Kaugars.
Vēl esot novērota cenas paaugstināšana burtiski dažus mēnešus pēc līguma noslēgšanas. «Un diemžēl ir skolas un bērnudārzi, kas akceptē šādu negodīgu uzņēmuma politiku,» neapmierinātību pauž «Fazer Amica Latvija» rīkotājdirektors, uzsverot, ka cena nevar būt vienīgais kritērijs iepirkumos, bet vajadzētu ņemt vērā arī ēdiena kvalitāti, veselīga uztura kritēriju, kaloritāti, apkalpošanas kultūru un investīcijas. Pašvaldībās izpratne par šo jautājumu esot ļoti zema.
Otrkārt, risinājums būtu valsts vai pašvaldības dotācija ēdināšanai. Kaugars uzsver, ka kvalitatīvai un veselīgai ēdināšanai ir vistiešākā ekonomiskā sasaiste ar sabiedrības veselību. Pēc Sabiedrības veselības aģentūras Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma datiem, apmēram piektdaļai skolas vecuma bērnu Eiropas Savienībā ir palielināta ķermeņa masa ar tendenci ik gadu pieaugt par 0,55%-1,65%.
Kaugars iesaka saslēgt visas bērnudārzu un skolu ēdināšanas iestādes vienotā atskaites sistēmā, ko kontrolē Valsts ieņēmumu dienests. Tas garantētu, ka no kasēm dienas beigās netiek izņemta nauda un ka tiek maksāti nodokļi par darbiniekiem.
Otrs kontroles mehānisms ir ēdiena kvalitātes kontrole. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) daudz dara, bet viņu uzdevumos neietilpst pārbaudīt, vai ēdiens uz šķīvja atbilst tam, kas tiek solīts līgumā un ēdienkartē.
Par šiem jautājumiem esot jādiskutē ne tikai bērnudārzos un skolās, bet arī publiskajā telpā. Kaugars atklāj, ka patlaban tiek strādāts pie asociācijas izveides.
Tiesa, jau pērnā gada oktobrī Izglītības iestāžu ēdināšanas asociācijā apvienojušies vairāku skolu ēdināšanas uzņēmumi. Asociācijas valdes locekle, SIA «IRG» vadītāja Ingvilda Grosberga sarunā ar laikrakstu norādīja, ka viens no organizācijas mērķiem ir ieviest kārtību skolu ēdināšanā. Patlaban valdības noteikumi attiecas tikai uz pirmajām klasēm, bet pārējām nav nekādu noteikumu, līdz ar to nekas netiek regulēts un katrs baro, kā grib un katram ir sava interpretācija.
Viņa pievienojas citu uzņēmēju teiktajam, ka iepirkumos nedrīkst kā galveno kritēriju izraudzīt cenu, jo tādējādi jaunā paaudze netiek pilnvērtīgi pabarota.
Grosberga domā, ka porciju kaloritātes kontrole būtu jāuzņemas PVD, kura rīcībā jau ir pieredzējuši pārtikas tehnologi ar atbilstošu kvalifikāciju šādu darbu veikšanai.
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa norāda, ka dienesta darbinieki seko tam, kā tiek ievēroti veselīga uztura principi skolās, taču kalorijas netiek pārskaitītas, jo tā esot skolas vadības atbildība. Par veselīga uztura principiem un ieteikumiem esot atbildīga Veselības ministrija, kas gatavo jaunus noteikumus šajā jomā.