Ekonomists: jo ātrāk atteiksimies no aizdevuma, jo straujāk atkopsies ekonomika

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Ekonomists Armands Strazds (Sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa») norāda, ka starptautisko aizdevēju nauda nav īsta un par tādu tā kļūs tikai brīdī, kad Latvijas iedzīvotāji to aizdevējiem sāks atdot. Viņš pauž, ka neatdodot parādu, zaudētu tikai Starptautiskais valūtas fonds (SVF).

«Atzīmēšu, ka šis aizdevums jau nav īsta nauda,» uz jautājumu, vai vajadzēja aizņemties, intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» pauž ekonomists. «Starptautiskie aizdevēji to nav nopelnījuši, bet ir radījuši no zila gaisa. Par reālu tā kļūtu tikai tad, kad Latvijas nodokļu maksātāji sāktu šo parādu atdot, atņemot to savām ģimenēm. Neatdodot parādu, SVF nebūtu zaudētājs. Runājot Maikla Hadsona vārdiem: vienīgais zaudējums SVF un Eiropas Komisijai būtu divi centi par elektrības rēķinu aizdevumu procesā izmantotā datora darbināšanai.»

Ekonomists arī neslēpj, ka no valsts maksātnespējas, viņaprāt, nav jābaidās. «Kad valsts atsakās apkalpot ārējo parādu, nākamajā dienā to pasludina par maksātnespējīgu. Tas ir normāli... Pēdējo gadsimtu laikā valstis tā darījušas simtiem reižu. Vai cieš valsts reputācija? Protams, bet šīs ciešanas ilgst, maksimums, piecus gadus. Tā nav nekāda katastrofa. Tirgum ir īsa atmiņa. Vislielākā katastrofa (starptautiskajiem kreditoriem, nevis valsts iedzīvotājiem) būtu tā, ja turpmāk Latvija atteiktos pieņemt aizdevumu. Jo ātrāk to izdarīsim, jo straujāk atkopsies nacionālā ekonomika. Aizņemšanās veicina stagnāciju, kura var turpināties desmitiem gadu,» intervijā sacīja eksperts.

«Latvijai ir ļoti daudz dabas resursu. Piemēram, vairāk nekā miljons hektāru neizmantotas lauksaimniecības zemes, kur iespējams audzēt izejvielas pašu ražotai enerģijai. Tad nevajadzētu iepirkt energoresursus par miljonu eiro dienā. Turklāt rastos arī iespēja atjaunojamo enerģiju nozarē nodarbināt tūkstošiem cilvēku. Arī eksports patlaban ir strukturēts nelietderīgi. Mēs savus krājumus izpārdodam pa lēto. Protams, tādējādi varam mākslīgi uzaudzēt eksporta rādītājus, taču šāda pieeja nav ilgtspējīga. Latvijai ir 64 000 kvadrātkilometru, no kuriem liela daļa ir absolūti neattīstīti. Lai tos izkoptu un nepieļautu spekulācijas, jāizveido pareiza nodokļu sistēma. Tā ir vienīgā, kas var attīstīt zemes teritorijas. Realizējot pareizu nodokļu politiku, varam to paveikt ar savu nacionālo valūtu. Nevajag aizņēmumu.»

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu