RD kukuļošanas lietā apsūdzētie pēdējā vārdā lūdz neatņemt brīvību

BNS
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Rīgas domes (RD) kukuļošanas krimināllietā apsūdzētie pēdējā vārdā lūdz neatņemt brīvību un norāda uz izmeklēšanas laika grūto gaitu.

Lietā apsūdzēto pēdējo vārdu uzklausīja Rīgas apgabaltiesā piektdien. Tiesas spriedums RD kukuļošanas lietā būs 11.martā plkst.13.

Bijušais Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams pēdējā vārdā sacīja, ka, raugoties no šīsdienas pozīcijas un pieredzes, 2007.gada notikumos, kas figurē lietas izmeklēšanā, viņa rīcība nav bijusi pareiza un cilvēciski vērtējama kā stulba.

Viņš teica, ka 2006.gadā bija nolēmis pamest darbu Rīgas domē, jo viņa sieva bija mazuļa gaidībās. Gadu vēlāk viņš darbu RD arī pametis.

Daļā no uzrādītajām epizodēm, kurās Štrams atzinis savu vainu, viņš līdzdarbojies, jo domājis, ka viņa rīcībā risku nav. Savu līdzdalību viņš nožēlo un atzīst savu rīcību par nepareizu. Taču runas par kurpju kasti, par kuru runāts lietas skatīšanas laikā, un tās ietilpību skaidrā naudā, nav taisnība. Šāda kurpju kaste viņa seifā nav bijusi novietota.

«Šī lieta ir sarežģīta, jo ne vienmēr ir saprotamas kādas rīcības dziļākās motivācijas. Tāpēc es ceru, ka tiesa starp objektīvajām motivācijām varēs izprast arī dziļākās motivācijas,» klāstīja Štrams, paužot cerību uz attaisnojošu spriedumu.

Savukārt Štrama toreizējais vietnieks Pēteris Strancis visai īsā pēdējā vārdā uzsvēra, ka krimināllietā ir svarīgi novērtēt cilvēcisko faktoru un apstākļus. Tos gan viņš sīkāk neiztirzāja, norādot vien, ka krimināllietas izmeklēšanas laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) esot ietekmējis un ierobežojis viņa darba iespējas.

Strancis ģimenes dēļ pauda cerību, ka tiesa spriedumā viņam brīvību neatņems.

Savukārt kādreizējais RD Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājs Raimonds Janita norādīja, ka lietas izmeklēšanas laikā labāk būtu sēdējis cietumā, lai nebūtu jāuzklausa melu vilnis, kas vēlies pār viņa galvu. Tas pašlaik ir norimis, bet viņa vienīgais lūgums ir - atstāt viņu brīvībā, jo «brīvība ir galvenā vērtība, nevis vara, nauda vai prestižs». Viņš piebilda, ka ir sapratis savas kļūdas un palīdzējis izmeklēšanai.

Lietā apsūdzētie bijušais Rīgas un Jūrmalas mērs Andrejs Inkulis un Igaunijas pilsonis Prīts Tomings, kuriem prokurors lūdzis piemērot 120 minimālo mēnešalgu naudas sodu, pauda nožēlu par darīto un lūdza tiesu piemērot attaisnojošu spriedumu.

Savukārt lietā apsūdzētā Ināra Vilkaste, kura iepriekš no liecībām tiesā atturējās, pēdējā vārdā sacīja, ka viņai nav kvalifikācijas, lai analizētu sev un citiem lietā iesaistītajiem izvirzītās apsūdzības. Tomēr viņa veltīja skarbus vārdus Janitam, kurš safabricējis versiju par kukuļošanas epizodi.

Jau vēstīts, ka prokurors apsūdzētajam Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam lūdzis piespriest deviņus gadus cietumā, bet viņa toreizējam vietniekam Pēterim Strancim - astoņus gadus cietumā. Abiem lūgts piemērot arī daļēju mantas konfiskāciju.

Savukārt bijušajam RD Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam prokurors prasa vienu gadu cietumā bez mantas konfiskācijas, bet uzņēmējai Inārai Vilkastei - triju gadu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju.

Igaunijas pilsonim Prītam Tomingam un bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim lūgts piespriest katram 120 minimālo mēnešalgu naudas sodu.

Lietas ietvaros pie kriminālatbildības par kukuļņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās sauktas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta bijušās amatpersonas - Strancis, Štrams un Janita, Igaunijas pilsonis Tomings, bijušais Rīgas un Jūrmalas mērs Inkulis un bijušās Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas Vladimira Vaškeviča šķirtā sieva Vilkaste.

Lietas materiāli liecina, ka 2005.gadā RD Pilsētas attīstības departamenta amatpersonas, saņemot informāciju, ka zemes gabalu īpašnieks vēlas iegūt tiesības veikt apbūvi ar daudz lielāku par paredzēto stāvu skaitu un intensitāti, pieprasīja 1 000 000 eiro lielu kukuli, lai nodrošinātu zemes gabala izmantošanas statusa maiņu Rīgā, Rusova ielā. Pierādījumi liecina, ka, izmantojot trešās RD amatpersonas starpniecību, saņemta kukuļa daļa skaidrā naudā ne mazāk kā 326 000 eiro apmērā.

Citā gadījumā 2007.gadā RD Pilsētas attīstības departamenta amatpersonas, vienojoties ar citām RD amatpersonām, pieprasīja no kāda uzņēmuma intereses pārstāvošas personas un ar starpnieku pa daļām saņēma 60 000 eiro kukuli par labvēlīga lēmuma pieņemšanu saistībā ar dzīvojamo māju kompleksa būvniecības atbalstīšanu Rīgā, Kuldīgas ielā.

Kukulis tālāk nodots līdz šim izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotām RD amatpersonām, kuras bija saistītas ar uzņēmumam labvēlīgu lēmumu pieņemšanu un būvniecības atbalstīšanu Rīgas domē. Savukārt 2007.gada nogalē papildus sākotnēji noteiktajam kukuļa apmēram ar starpnieka palīdzību no uzņēmēja tika pieprasīti vēl 40 000 eiro un no tiem saņemta pieprasītā kukuļa daļa - 20 000 eiro.

Atlikušo naudas summu RD Pilsētas attīstības departamenta amatpersonas no uzņēmēja nesaņēma, jo tika aizturētas.

Trešajā gadījumā, kas arī noticis 2007.gadā, RD Pilsētas attīstības departamenta amatpersonas, vienojoties ar citām RD amatpersonām, pieprasīja no kāda uzņēmuma pārstāvjiem prettiesisku atlīdzību ne mazāk kā 60 000 eiro apmērā par to, lai Rīgas domē un tās institūcijās tiktu pieņemti būvniecības ieceres attīstītājam labvēlīgi lēmumi būvatļaujas izsniegšanas procesā saistībā ar sekmīgu dzīvojamo māju kompleksa būvniecību Rīgā, Dzirciema ielā.

Arī šajā gadījumā kukuļa saņemšana un tālāk nodošana tika uzdota starpniekam. KNAB iegūtā informācija liecina, ka pēc laika kopējā maksājamā summa tika paaugstināta līdz 80 000 eiro. No pieprasāmā kukuļa summas 2007.gada vasarā nodota viena daļa - 20 000 eiro, bet 2008.gada sākumā nākamā - 45 000 eiro. Tūlīt pēc naudas saņemšanas starpnieks tika aizturēts, un viņam neizdevās kukuli nodot tālāk citām RD amatpersonām.

Ceturtajā gadījumā arī 2007.gadā par projekta virzītājam labvēlīgu lēmumu pieņemšanu Rīgas domē un tās institūcijās saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kompleksa ieceri Rīgā, Dzelzavas ielā, viena no RD Pilsētas attīstības departamenta amatpersonām ar starpnieku pieprasīja no uzņēmuma pārstāvja prettiesisku atlīdzību 30 000 eiro apmērā. Tomēr noteiktā naudas summa starpniekam netika samaksāta.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu