Deputāti iebilst pret KNAB pārmetumiem saistībā ar dzīvokļu īri

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Vairāki Saeimas Saimnieciskās komisijas deputāti šodien pauda neapmierinātību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) secinājumu, ka summas par dzīvokļa īri ārpus Rīgas dzīvesvietu deklarējušajiem deputātiem, kuri izmantojuši tiesības pieteikties īres kompensācijai, ir būtiski lielākas par īres cenām nekustamo īpašumu tirgū.

Vispirms deputāti vērsa uzmanību uz to, ka KNAB analizējis pagājušā gada pēdējo mēnešu datus par īres līgumiem, kad kompensācijas tika piešķirtas pēc vecās sistēmas. No šī gada spēkā ir jauni noteikumi, kuru rezultātā būtiski samazinājusies gan kopējā izmaksājamā kompensāciju summa, gan vidējā piešķirtā kompensācija par vienu dzīvokli - ja pērn tā bijusi vidēji 380 lati par dzīvokli, tad tagad esot ap 300 latiem, tāpēc bažām ka deputāti izmantojot maksimālo summu, neesot īsta pamata.

Šie jaunie noteikumi deputātiem paredz konstantu kompensāciju summu, no kuras var izvēlēties, cik lielu daļu atvēlēt transports, cik īres kompensācijai. Tādēļ tika pausts uzskats, ka tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu pievērst uzmanību tikai tad, ja šīs summas pārsniegtu atļauto limitu.

Deputāti arī norādīja, ka neesot īsti skaidrs, kā KNAB vērtējis vidējās dzīvokļu īres cenas, jo atkarībā no dažādiem apstākļiem vienā un tajā pašā rajonā īres cenas varot ievērojami atšķirties.

Vairāki tautas kalpi arī pauda sašutumu, ka vispār šāds jautājums tiek apspriests, jo tā esot pārlieku liela jaukšanās privātā dzīvē. Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) sacīja, ka tā vēl varot nonākt pie noteikšanas, cik kvadrātmetrus deputāts var īrēt. Arī Ingrīda Circene (V) uzsvēra, ka «tā nevar jaukties privātā dzīvē, kur un ko īrē».

Savukārt visskarbāk izteicās deputāts Vitauts Staņa (ZZS), kurš norādīja, ka «esam Saeimas deputāti, mums nevar nepārtraukti «braukt augumā» par kaut kādām muļķībām».

Pretēju viedokli pauda Uģis Rotbers (V), kurš skaidroja, ka tiek izlietota valsts nauda, kas būtu jātaupa. Tomēr, pēc viņa domām, ne visu varot juridiski atrunāt, tāpēc deputātu kompensācijām jābūt publiskotām, lai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un vēlētāji var uzdot savus jautājumus, kurus deputātiem būšot jāspēj pamatot.

«Nevar juridiski sakārtot ētiskus jautājumus,» sacīja Rotbergs. Savukārt Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš minēja, ka šī jautājuma risināšanai īsti neesot metodiskā pamata.

Lai daļēji risinātu šo jautājumu, komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (V) nāca klajā ar ierosinājumu, ka būtu jāpārliecinās, vai dzīvokļu izīrētāji samaksā nodokļus.

Kā vienu variantu Viņķele piedāvāja nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dzīvokļu īres līgumus, kurus iesniedz kompensāciju saņemšanai. VID tad varētu pārbaudīt, vai tiek samaksāti nodokļi.

Kā otrs variants izskanēja, ka deputāti Saeimā varētu iesniegt apliecinājumus, ka dzīvokļa izīrētājs ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs.

Deputātiem par šo jautājumu domas dalījās, un galīgais lēmums netika pieņemts. Šo diskusiju iecerēts turpināt nākamajās sēdēs.

Komisija nolēma. ka 29.martā rīkos kopīgu sēdi ar Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kurā formulēs viedokli atbildes sniegšanai KNAB.

KNAB vēstulē vērsies pie Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, lūdzot izvērtēt, vai esošais īres un transporta kompensāciju apjoms, kuru saņem Saeimas deputāti, atbilst likuma prasībām par lietderīgu rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem.

Saeimas deputātiem jārīkojas tā, lai viņi, veicot valsts amatpersonas pienākumus, mērķi sasniegtu ar mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, un tas attiecas arī uz kompensāciju pieprasījumiem par dzīvojamo telpu īri un transporta izdevumiem, norāda KNAB.

Izskatot Saeimas deputātu īres līgumus, KNAB secinājis, ka deputāti izmanto iespēju pieprasīt maksimālo īres kompensāciju neatkarīgi no tā, kurā Rīgas rajonā dzīvoklis atrodas, lai gan īres tirgus cenas galvaspilsētā ir atšķirīgas.

Deputāti 2010.gada novembrī un decembrī pieprasījuši kompensēt izdevumus par dzīvokļa īri vidēji no 380 līdz 388 latu robežās, kas ir maksimāli noteiktais kompensācijas apjoms. Dzīvokļa īrei deputāti izvēlējušies tirgus cenu amplitūdā dažādus galvaspilsētas rajonus - Ķengaragu, Sarkandaugavu, Pļavniekus, Iļģuciemu, Juglu un Rīgas centru. Krietni atšķiras arī deputātu īrēto dzīvokļu platība, kas variē no 30 līdz pat 120 kvadrātmetriem. Tomēr ne atrašanās vieta, ne dzīvokļa plašums nav ietekmējis īres līgumos norādīto maksu, kas pārsvarā ir maksimāli pieļaujamā.

KNAB lūdzis vairāku nekustamā īpašuma kompāniju informāciju par vidējām labiekārtotu dzīvokļu vai dzīvojamo platību aptuvenajām cenām dažādos Rīgas mikrorajonos, ieskaitot komunālos, interneta un televīzijas pakalpojumus. Apkopojot šo informāciju, secināts, ka 45 līdz 60 kvadrātmetru liela dzīvokļa vidējā cena atšķiras atkarībā no dzīvokļa platības un tā atrašanās vietas noteiktā pilsētas mikrorajonā, tomēr vidējā īres cena par divistabu dzīvokli vasarā ir no 170 līdz 220 latiem, bet ziemā no 185 līdz 280 latiem, savukārt trīsistabu dzīvoklim vasarā no 180 līdz 290 latiem, bet ziemā no 200 līdz 330 latiem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu