Speciālisti uzskata, ka zemei tiek noteikta nesamērīgi augsta kadastrālā vērtība, otrdien raksta «Latvijas avīze».
Valsts nodokļu politika dzen izmisumā zemes un māju īpašniekus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā piemērs tiek minētas Cēsis, kur divām zemes īpašniecēm par mantotu zemi izveidojies nekustamā īpašuma nodokļa parāds.
Māsām Mudītei un Pārslai Mežciemām, kurām Cēsīs ir no tēva uz pusēm mantota ģimenes privātmāja un 4,5 hektāri zemes, pašvaldībā nekustamā īpašuma nodoklis par 2011. gadu vienai aprēķināts 644,16 lati, otrai – 654,15 lati. Kopā ar nesamaksātajiem nodokļa parādiem par 2010. gadu rēķins Mudītei sasniedzis 1167,29, bet Pārslai – 1031,74 latus. Par īpašumu nesamaksātais nodoklis kopsummā – 2199,03 lati. Īpašnieces šādu nodokli nespēj samaksāt. Par to vairākkārt viņas teikušas pašvaldībā, lūdzot piešķirt nodokļa atlaidi. Agrāk 25% atlaide piešķirta, bet tagad pašvaldība atsakās to dot. Arī tikt vaļā no zemes nevarot – neesot pircēju.
Kā atzīst abas īpašnieces, pagājušajos gados nodokli maksājušas kārtīgi un nekādu parādu neesot bijis. Taču ik gadu nodokļa summa strauji pieaug, bet viņu ienākumi samazinās. Arī pārdot lielo zemes gabalu līdz šim nav izdevies, jo zemei nav komunikāciju.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders prāto, ka nelaimju cēlonis ir valsts nodokļu politika, kas dzen izmisumā ne tikai zemes un māju īpašniekus, bet arī pašvaldības. Cēsīs nodokļa parādu apmēri pieaug, marta beigās privātpersonām sasniedzot 108 tūkstošus latu. «Tagad iznāk, ka mēs esam tie briesmoņi, kas plēš cilvēkiem ādu pār acīm. Taču nodokļiem jābūt tādiem, lai cilvēki tos spētu samaksāt,» viņš saka.
Valsts zemes dienestā vēsta, ka atbilstoši pašvaldības noteiktajam lietošanas mērķim šai pilsētas zemei kadastrālā bāzes vērtība pašlaik ir noteikta četri lati par kvadrātmetru. Aptaujātie nekustamā īpašuma tirgus vērtētāji teic, ka viņiem nav saprotams, kā Valsts zemes dienestā iegūst šādas, viņuprāt, pašreizējam tirgus stāvoklim pilnīgi neatbilstošas kadastrālās vērtības. Pašlaik Cēsīs neesot iespējams pārdot apbūves zemi bez komunikācijām par četriem latiem kvadrātmetrā.
Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš norāda, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt zemei citu lietošanas mērķi. Balstoties uz pašvaldības lēmumu, Valsts zemes dienestā var grozīt zemes kadastrālo vērtību atbilstoši noteiktajam mērķim vai noteikt vēsturisko kadastrālo vērtību, kāda tā bijusi līdz zemes lietošanas mērķa maiņai.
Kalniņš piebilst, ka šā gada februārī Ministru kabinetā pieņemtie grozījumi noteikumos par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu paredz arī pilnīgi jaunu zemes lietošanas mērķi: «neapgūta apbūves zeme», par 50% samazinot kadastrālās vērtības tādiem apbūves zemes gabaliem, kuros nekas nav uzbūvēts, kā arī nav piebraucamo ceļu un elektrības.