Šogad 1. janvārī stājies spēkā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums, ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma pagājušā gada 14. oktobrī. Savukārt šogad 26. martā spēkā stājušies MK 2011. gada 15. marta noteikumi Nr. 204 «Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu».
Par jauno tiesisko regulējumu šai jomā kā par aktuālu jautājumu tika runāts arī martā rīkotās Advokatūras dienās, kuras noritēja par godu Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 90. gadu jubilejai. Sanita Pieķe, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsulte, informēja par jaunā tiesiskā regulējuma priekšrocībām un izklāstīja nekustamā īpašuma atsavināšanas shēmu.
Gan jaunie MK noteikumi, gan pagājušogad rudenī pieņemtais jaunais likums bija nepieciešams, lai noregulētu sabiedrības vajadzībām nepieciešama nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas procesu. MK noteikumu izstrādē ņemti vērā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos un Satversmes tiesas spriedumos iekļautie secinājumi. Tāpat šajos tiesību aktos paredzēti vienoti taisnīgas atlīdzības noteikšanas kritēriji un kārtība. Atrisinātas arī problēmas saistībā ar atlīdzības apmēra noteikšanu tiesā, ja nekustamā īpašuma (NĪ) īpašnieks nepiekrīt institūcijas noteiktajai atlīdzībai.
Paredzēta arī NĪ atsavināšanas sabiedrības vajadzībām kārtība – noteikti lēmumi, uz kuru pamata pieļaujama atsavināšanas procedūras sākšana, paredzētas institūcijas (tās var būt valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības, kas atsavina NĪ sabiedrības vajadzībām) un NĪ īpašnieka tiesības katrā NĪ atsavināšanas stadijā. Tāpat noteikta atsavināšanas procesa stadija, kurā pieļaujama NĪ piespiedu atsavināšanas sākšana.
Jaunpieņemtie tiesību akti paredz, ka NĪ atsavināšana pieļaujama vienīgi gadījumā, ja sabiedrības vajadzības nav iespējams nodrošināt ar citiem līdzekļiem. Likums nosaka: NĪ atsavina valsts aizsardzības, vides aizsardzības, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai nepieciešamu kultūras, izglītības un sporta objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai vai transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. Likumā uzsvērts, ka piespiedu atsavināšana pieļaujama vienīgi tad, ja nav iespējams panākt vienošanos ar NĪ īpašnieku labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Atlīdzības par īpašumu noteikšana
Kā iepriekš minēts, NĪ īpašniekam ir tiesības apstrīdēt īpašuma kompensācijas apmēru, tāpēc būtu svarīgi zināt, kā šo atlīdzību institūcija ir aprēķinājusi. Jaunpieņemtie tiesību akti noteic, ka atlīdzībai ir jānodrošina NĪ īpašniekam tādu mantisko stāvokli, kas ir līdzvērtīgs viņa iepriekšējam mantiskajam stāvoklim. Institūcijai jāpieaicina sertificēts NĪ vērtētājs un jāņem vērā arī īpašnieka viedoklis, šim nolūkam izveidojot atlīdzības noteikšanas komisiju, kuras darbā iesaista arī NĪ īpašnieku.
Aprēķinātajā atlīdzībā iekļaujama NĪ tirgus vērtība vai atlikusī aizvietošanas vērtība, izvēloties augstāko no tām. Tāpat atlīdzībā iekļaujami arī zaudējumi, kas NĪ īpašniekam radušies saistībā ar atsavināšanu. Ja atsavināta tiek NĪ daļa, tad jākompensē arī zaudējumi, kas var rasties ar atsavinātā NĪ izmantošanu. Šos zaudējumus nosaka saskaņā ar Civillikuma normām.
Īpašniekam jāņem vērā, ka tam nav jēgas apstrīdēt komisijas lēmumus un darbības, bet savu prasību par noteikto atlīdzības apmēru var celt tikai pēc tam, kad institūcija ir pieņēmusi lēmumu par NĪ atsavināšanu par institūcijas noteikto atlīdzību. Atlīdzības apmēru, kā jau iepriekš minēts, var apstrīdēt, vēršoties ar prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā.
Atlīdzības apstrīdēšanas kārtība
Ļoti svarīgi ir ievērot prasības celšanas termiņus. Galējais termiņš ir 20 dienas no dienas, kad:
- beidzies termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai, ja tāda nav iesniegta;
- arī tad, ja konstitucionālā sūdzība ir iesniegta, bet Satversmes tiesa ir šajā termiņā ir atteikusies ierosināt lietu vai pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu;
- Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu vai arī Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, ja šāds tiesas lēmums tiek pieņemts pēc konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņa beigām;
- stājies spēkā Satversmes tiesas spriedums, ar kuru ir atzīta likuma par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstība Satversmei.
Ja bijušā NĪ īpašnieks paguvis noteiktajā termiņā vērsies tiesā, apstrīdot institūcijas noteiktās atlīdzības apmēru, tiesa, nosakot atlīdzību, ņems vērā NĪ stāvokli tā apsekošanas dienā un noteiks atlīdzību, kāda tā varēja būt dienā, kad atlīdzību noteikusi institūcija. Turklāt tiesa nevarēs apturēt paša atsavināšanas procesa virzību.
Īpaši izvērtējama ir atlīdzības noteikšana, ja tiek atsavināta NĪ daļa. Nav pieļaujama NĪ daļas atsavināšana, ja īpašniekam pēc atsavināšanas atlikusī NĪ daļa nebūs izmantojama nepietiekamās platības, apgrūtinājumu, konfigurācijas vai citu apstākļu dēļ atbilstoši vietējās pašvaldības teritoriālajam plānojumam. Tādā gadījumā institūcijai ir jāierosina visa NĪ atsavināšana, ja ar īpašnieku nevienojas par citu risinājumu. Taču arī šajā gadījumā NĪ īpašnieks var vērsties tiesā, apstrīdot atlīdzību, taču tas neapturēs NĪ daļas atsavināšanas procesa virzību.
Vai ir iespējams apturēt pašu atsavināšanas procesu? Juriste skaidro, ka šāda iespēja pastāv, ja NĪ sabiedrības vajadzībām tiek atsavināts piespiedu kārtā. Tādā gadījumā īpašniekam ir tiesības iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā sešu mēnešu laikā no likuma par konkrētā NĪ piespiedu atsavināšanas spēkā stāšanās. Šāda sūdzība apturēs pašu atsavināšanas procesu – gan atlīdzības izmaksāšanu, gan īpašuma tiesību pāreju.