«Bilance» par ieturējumiem no darba samaksas

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Bilances 8 (260) nr., kas iznāk 15. aprīlī, varat lasīt

LIKUMDOŠANA

Ieturējumi no darba samaksas

Saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajām tiesību normām darba devējam ir tiesības un/vai pienākums veikt ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām divos gadījumos: pirmkārt, veikt ieturējumus par labu pašam darba devējam Darba likuma (turpmāk DL) 21. nodaļā noteiktajos gadījumos un, otrkārt, veikt ieturējumus saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk CPL) 72. nodaļas noteikumiem par labu trešajām personām, pamatojoties uz darba devējam iesniegto izpildu dokumentu.

GRĀMATVEDĪBA

Norēķini par komandējuma laikā veiktajiem izdevumiem

Dodoties gan komandējumā, gan darba braucienā, fiziskā persona ir tiesīga prasīt nepieciešamo summu: noteikumos minēto izdevumu atlīdzināšanai (izņemot izdevumus, kurus sedz institūcija, kas darbinieku uzaicinājusi komandējumā) pēc darbinieka rakstiska pieprasījuma izsniedz avansu (1) latos vai konvertējamā valūtā (11. punkts). Izdevumus iespējams segt (2) arī pēc notikušā komandējuma vai darba brauciena.
(1)  Izsniegts avanss no kases vai pārskaitīts uz karti:  D 2380 K 2610 (2620)
 Darbinieks atskaitās par izdevumiem:  D 75xx K 2380 
(2)  Darbinieks iesniedz atskaiti par veiktajiem izdevumiem:  D 75xx K 2380
Darbiniekam izmaksā vadītāja apstiprināto summu:   D 2380 K 2610 (2620)
Lai nesarežģītu grāmatveža darbu, ieteicams iepriekš noteikt termiņu, kurā darbiniekam jāiekļaujas, iesniedzot atskaiti par izdevumiem.
Pieņemts atskaites veidlapu par minētajiem izdevumiem saukt par «avansa norēķinu». Šī veidlapa nav apstiprināta normatīvajos aktos, tāpēc katrs grāmatvedis to drīkst veidot pēc saviem ieskatiem. Darbinieki savukārt jāinformē, kādiem jābūt attaisnojuma dokumentiem, lai tos varētu uzskatīt par izdevumu apliecinājumu. Ieteicams lūgt darbinieku parakstīsies, apliecinot, ka viņš ir informēts.

GRĀMATVEDĪBA

Kas jāatceras, sagatavojot naudas plūsmas pārskatu

Praksē bieži nākas diskutēt un skaidrot naudas plūsmas pārskata sagatavošanas principus, neskatoties uz to, ka ir salīdzinoši daudz pieejamās informācijas, rakstu un kursu, kuru mērķis ir izskaidrot naudas plūsmas pārskata sagatavošanas pamatnostādnes. Šajā rakstā apkopotas nianses, kurās visbiežāk pieļauj kļūdas.

FINANSES

Kas ir trasts?


Angļu valodā vārds «trust» nozīmē gan uzticēšanos, gan arī institucionālu veidojumu. Manuprāt, nav nejaušība, ka jēdziens «trasts» cēlies no vārda «uzticēšanās», jo tas balstās uz uzticēšanos. Ieguldot savus aktīvus trastā, apliecinām tam uzticību. 
«Vai varu uzticēt savus līdzekļus trastam?» jautāja aktīvu ieguldītājs trasta pārvaldītājam. «Protams, jūs varat,«  atbildēja trasta pārvaldītājs. «Pat es nevaru būt tik uzticams, cik uzticams ir trasts, jo trasts ir balstīts uz uzticēšanos!» ― «Es uzticos trastam,» teica aktīvu ieguldītājs,  «taču neuzticos trasta pārvaldītājam.» ― «Skaidrs,» stoiski atbildēja trasta pārvaldītājs, «bet man ir jāuzticas aktīvu ieguldītājam.» Šī improvizētā saruna patiešām izsaka trasta būtību.

Kas ir trasts, un kā tas var jums noderēt? Vienkāršiem vārdiem formulējot, tās ir attiecības (parasti līgumiskas), kuru ietvaros viena persona (vai organizācija), saukta par trasta pārvaldītāju, pārvalda īpašumu citas personas labā, kas saukta par labuma guvēju (beneficiāru). Trastam pieder īpašumtiesības uz trastā ieguldītajiem aktīviem, un trasta pienākums ir saglabāt šo īpašumu beneficiāra labā, kuru parasti norāda aktīvu ieguldītājs jeb trasta dibinātājs (settlor). Citiem vārdiem sakot: aktīvu īpašumtiesības pāriet no aktīvu ieguldītāja uz trastu, kā vārdā rīkojas trasta pārvaldītājs. Ir svarīgi saprast, ka, tiklīdz īpašumtiesības uz aktīviem tiek nodotas trastam, aktīvu ieguldītājs zaudē visas īpašumtiesības uz aktīviem. Trasta pārvaldītājam ir jāpārvalda šie aktīvi, cik vien labi viņš to spēj («labs, gādīgs mājsaimnieks»), nevis vadoties pēc aktīvu ieguldītāja vēlmēm (tik tālu, cik nav paredzēts trasta noteikumos), un trasta pārvaldītājam nav pienākuma atdot fiksētos ienākumus aktīvu ieguldītājam.

NUMURĀ:

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu