Pasaule pēc kodolkatastrofas Černobiļas atomelektrostacijā (AES) daudz lielāku uzmanību pievērsusi drošībai AES. Pasaule ir guvusi mācību, uzskata Latvijas savienības «Černobiļa» valdes priekšsēdētājs Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks.
Savienības «Černobiļa» vadītājs: Fukušimā sekas būs tādas pašas kā Černobiļā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Jā, mācība ir gūta. Līdz avārijai Černobiļā pasaulē nebija tik liela uzmanība pievērsta drošībai AES,» sarunā LTV raidījumā «Labrīt, Latvija!» sacīja Vērzemnieks.
Jautāts, vai kodolkatastrofu Černobiļā un avāriju Fukušimas AES var salīdzināt, Vērzemnieks pauda pārliecību, ka notikušo nelaimju sekas būs vienādas. «Fukušimā sekas būs tādas pašas kā Černobiļā. Būs saindētas teritorijas. Tāpat sekas izjutīs avārijas likvidatori un cilvēki, kas saņēma radiāciju uzreiz pēc avārijas,» sacīja viņš.
Pasaule šodien piemin 25.gadskārtu kopš katastrofas Černobiļas atomelektrostacijā.
Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja plkst.1.23 naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni.
Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru. Pēc spēcīgā apstarojuma glābēji izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē.
Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm.
No Latvijas šajos darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Radiācija ir ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību - vairāk nekā 3000 no viņiem piešķirta invaliditāte, vairāk nekā 900 ir miruši, un daudzi zaudējuši darbaspējas.