Osama bin Ladena nāve, par kuru ASV sniegts tikai mutisks apstiprinājums, izraisījusi daudzu un dažādu versiju parādīšanos. Dažādi avoti atklāj arvien jaunus noslēpumus, kas saistīti ar amerikāņu specoperāciju Pakistānā, kura veikta bez vietējo varas pārstāvju ziņas, vēstī ārvalstu mediji.
Arvien lielāku popularitāti iegūst jēdziens «sazvērestības teorija». Saskaņā ar šīm teorijām, teroristiskā grupējuma «Al Quaeda» līderis ir dzīvs vai arī nogalināts jau pavisam sen.
Laikraksts «The New York Times» vēstī, ka augsti amerikāņu ierēdņi un militāristi padalījušies ar jaunu informāciju par specoperāciju, kas notikusi naktī uz 2.maiju Abotabādas pilsētā. Viņi stāstījuši, ka specgrupa nepieciešamības gadījumā bija gatava iesaistīties cīņā ar pakistāniešu spēkiem.
ASV prezidents Baraks Obama esot uzstājis, ka bruņojuma apmēram jābūt tādam, lai sadursmes gadījumā ASV specdienestu darbinieki bez zaudējumiem varētu aiziet no Pakistānas. Tāpat darbiniekiem pavēlēts maksimāli izvairīties no jebkuras konfrontācijas, tomēr viņiem bija atļauts atklāt uguni gadījumā, ja atkāpšanās brīdī tas būs nepieciešams, skaidroja kāds avots Baltajā namā.
Operācijas plāns parāda, cik ļoti ASV neuzticas Pakistānas pusei. Tāpat tas demonstrē - lai noķertu bin Ladenu, Obama bija gatavs arī bruņotam konfliktam.
Avots arīdzan stāstījis, ka gatavībā bijušas divas speciālistu komandas: viena komanda bija atbildīga par bin Ladena apglabāšanu viņa nogalināšanas gadījumā, bet otra komanda sastāvēja no juristiem, izmeklētājiem un tulkiem gadījumam, ja viņu izdosies notvert dzīvu.
Gadījumā, ja bin Ladenu izdotos notvert dzīvu, tika plānots veikt pratināšanu, kuras mērķis būtu noskaidrot informāciju, kas palīdzētu novērst iespējamos teroraktus un palīdzētu uzzināt citu teroristiskā tīkla līderu atrašanās vietu.
Tomēr ierēdņi atzinuši, ka dominējošais bija iznīcināšanas variants, jo pastāvēja iespēja, ka terorists ir bruņots.
Savukārt laikraksts «The Guardian» vēstī, ka misija pret bin Ladenu Pakistānā jau pirms desmit gadiem bija saskaņota ar Vašingtonu un Islāmābādu. Šādu vienošanos esot panācis toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs ar bijušo Pakistānas valsts vadītāju Pervezu Mušarafu.
Arī kāds augsts Pakistānas ierēdnis norādījis, ka šāda vienošanās panākta vēl Mušarafa laikā.
Ja šī informācija ir patiesa, tad «politiskā vētra» abu valstu starpā, kas parādījās pēc amerikāņu slepenā reida, ir tikai un vienīgi saskaņots scenārijs. Kā norādīts rakstā, Pakistāna esot ļāvusi ASV komandai veikt reidu savā teritorijā, pēc tam, saskaņā ar abu valstu vienošanos, izrādot protestu pret šo soli.
