Latvijas augstskolu reitingi

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifonova/LETA

«Latvijas Avīzes» (LA) veidotajā Latvijas augstskolu reitingā otro gadu nemainīga līdere ir Latvijas Universitāte (LU), gada laikā vietām pamainījusies Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kas noslīdējusi uz 3.vietu, par vietu augstāk ļaujot pakāpties Rīgas Stradiņa universitātei (RSU).

Gada laikā vietām pamainījušās arī augstskolas 4. un 5.vietā. Šogad 4.vietā LA reitingu tabulā ir Daugavpils Universitāte (DU), bet 5.vietā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).
Šogad par vienu vietu augstāk reitingu tabulā pakāpusies «Biznesa augstskola «Turība»», ierindojoties 6.vietā.

7.-10.vietu laikraksta veidotajā augstskolu reitingu tabulā šogad dala Rīgas Ekonomikas augstskola (REA), Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola (RSEBAA), Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (LNAA), Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA).

Šogad būtisku lēcienu šajā tabulā panākusi LNAA, uz pirmo augstskolu desmitnieku pakāpjoties no 24.-25.vietas pagājušajā gadā. No 8.-12.vietas pērn šogad pirmajā desmitniekā nonākusi arī RSEBAA un BSA.

Savukārt no 6.vietas pērn zemāk šogad noslīdējusi REA.

Reģionālo augstskolu līdere ir DU, kas tabulā atrodas 4.vietā. Citas reģionālās augstskolas LA veidotajā augstskolu reitinga tabulā palikušas ārpus pirmā desmitnieka - Ventspils augstskola (VeA) 12.vietā, kopš pagājušā gada gan pakāpjoties no 21.-22.vietas, Rēzeknes augstskola (RA) - no 16.-18.vietas pērn šogad noslīdējusi uz 19.vietu, Liepājas universitāte (LiepU) - no 16.-18.vietas pērn šogad noslīdējusi uz 22.vietu. Kritums reitingu tabulā arī Vidzemes augstskolai (ViA) - no 19.-20.vietas pērn uz 23.vietu šogad.

Kā raksta «Latvijas Avīze», Latvijas augstskolu 2011 gada reitingu nekritizē tikai daži aptaujātie augstskolu pārstāvji, iebildumi esot pat tiem, kuri ir reitinga augšgalā.

Vairāku augstskolu pārstāvji iebilda pret to, ka reitingā vairāk punktu ieguvušas tās augstskolas, kurās ir liels studentu skaits uz vienu mācībspēku. Tika norādīts, ka augstāku izglītības kvalitāti var gūt tieši tad, ja ir vairāk pasniedzēju, tad viņi ir pieejamāki un ik students var gūt individuālu pieeju.

Par reitingu neesot sajūsmā pat 2.vietas ieguvēji RTU. Tās studiju prorektors Uldis Sukovskis uzskata, ka «diemžēl reitinga sastādītāji nav ieklausījušies iepriekš paustajās kritiskajās piezīmēs un turpina lietot nepareizus un neloģiskus kritērijus». Piemēram, neesot godīgi salīdzināt studējošo ārvalstnieku skaitu privātās un valsts augstskolās, jo pēdējām likums liedz īstenot studiju programmas krievu valodā, kas piesaistot gana daudz ārzemnieku studijām privātajās augstskolās.

Arī RSU uzskata, ka publicētais reitings nav objektīvs un neatspoguļo patieso situāciju augstākajā izglītībā Latvijā. Tas vairāk vērtējams kā dažu augstskolu mākslīgi veidots savas popularitātes celšanas līdzeklis. Pašreizējā reitinga veidošanai izvēlētā datu analīzes metode apliecina,- jo lielāka augstskola, jo tā ir kvalitatīvāka, kas, protams, ne vienmēr tā ir.

«Piemēram, šogad veidotais tops viennozīmīgi nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu topu, tāpēc ir aplami norādīt vienas augstskolas kāpumu vai kritumu. Iemesls - abu gadu topos ir izmantoti atšķirīgi vērtēšanas kritēriji,» teikts rektora Jāņa Gardovska komentārā.

Var piekrist, ka augstskolu reitings nav ideāls un, iespējams, daži indikatori būtu jāmaina, taču ieskatu augstākās izglītības piedāvājumā tas dod. Būtiski, ka Latvijas reitinga dati bieži vien saskan ar starptautiskiem reitingiem, kuros mūsu valsts augstskolas pēc kārtas sarindojas līdzīgi kā «LA» publicētajā reitingā.

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas mācību darba prorektors Ivars Linde atzīst, ka augstskolu reitingi ir aktuāli visās valstīs, tie ir atzīts informācijas avots gan augstskolu kvalitātes vērtēšanai, kā arī ietekmē topošo studentu augstskolas izvēli. Ļoti būtiska ir reitingu veidotāju izpratne un atbildība, izvēloties kritērijus un reitingu tabulas izstrādāšanas metodiku. Ir izstrādāti tā saucamie Berlīnes principi, kuros starptautiski eksperti noteikuši augstskolu reitingu veidošanas pamatprincipus. Linde secina, ka «LA» publicētais reitings neatbilstot Berlīnes principiem.

Saskaņā ar šiem principiem esot atsevišķi jāranžē lielas uz akadēmisko izglītību vērstas valsts augstskolas, bet atsevišķi - nelielas privātās augstskolas. «LA» publicētājā reitingā visas augstskolas ietvertas vienas tabulā. Atsevišķi esot jāvērtē vecākas un jaunākas augstskolas, galvaspilsētā esošās un reģionālās augstākās izglītības iestādes.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu