Rīgas 49.vidusskola aicina uz absolventu salidojumu

Skolas pastāvēšanas laikā tai bijuši deviņi direktori, bet no 1990.gada skolas darbu vada direktors Juris Liepiņš, kurš ir desmitais skolas vadītājs un vienlaikus arī skolas absolvents. «Mana skola ir daļa no manas dzīves. Tādēļ katrs gads, ko esmu pavadījis direktora amatā, ir laiks, ko pilnasinīgi veltu šīs skolas attīstībai. Bet ikviens salidojums un tikšanās ar skolas absolventiem ir kā starpposms, lai pakavētos atmiņās un pēc tam ar jaunu sparu strādātu tālāk,» tā par savu skolu saka direktors J.Liepiņš.

Skolas aizsākumi meklējami 1921.gada 19.septembrī, kad, balstoties uz Izglītības ministrijas Skolu departamenta  Rīgas pilsētas Izglītības valdes pieņemto lēmumu, sāk darboties Rīgas Valsts Parauga pamatskola. No tā laika skola darbojusies nepārtraukti – mainījušies tikai skolas nosaukumi un tās atrašanās vietas.

1956.gadā Rīgas 49.vidusskolai sāk celt jaunu ēku, kurā skola atrodas pašreiz. 1957.gada 1.septembri skola sagaida jaunajās telpās toreizējā Gorkija ielā 65, tagad – Kr.Valdemāra 65.

Savulaik Rīgas 49.vidusskola tika pamatoti saukta arī par ķīmiķu skolu, jo 1963.gadā skolā darbu sāk ķīmijas novirziena klases, padarot 49.vidusskolu par vienu no pirmajām novirziena skolām Rīgā. Tieši ķīmijas novirziena dēļ 49.vidusskolu absolvējuši daudzi Latvijā pazīstami ārsti un ķīmijas zinātnes pārstāvji: ārstu Ģīļu dzimta, Konstantīns Kalnbērzs, Egīls Strauss, Edvīns Lietuvietis, Jānis Zaržeckis, Rolands Gibners un daudzi citi. Pēdējā ķīmijas novirziena klase skolu absolvēja 1989.gada jūnijā. 1988./89.m.g. tiek izveidotas divu novirzienu klases – ķīmijas un bioloģijas, sauktas arī par ekoloģijas novirziena klasēm, un humanitārā klase. 1999./2000.m.g., mainoties vidusskolu mācību programmām, skolā darbu uzsāk humanitārā, eksaktā un tradicionāli – ekoloģiskā klase. Skolas absolventu vidū ir arī vairāki sabiedrībā pazīstami mākslinieki, sportisti, sabiedriskie un politiskie darbinieki: Baiba Broka, Juris Radzevičs, Lilita Ozoliņa, Katrīna Pasternaka, Kārlis un Raimonds Auškāpi, Raimonds Bergmanis, Gundars Vētra, Baiba Pētersone, Ina Druviete, Līga Krapāne, Ilze Ķuzule- Skrastiņa , Pēteris Brūvers, Jānis Birks un daudzi citi.
 
Skola bagāta ilgi koptām un veidotām tradīcijām. Tās pilnveidojas un mainās. 2003. gadā tika atklāts Rīgas 49. vidusskolas sporta komplekss. Tas pavēra jaunas iespējas gan sportam, gan visai skolas ārpusstundu dzīvei. Pēdējos gados jauna tradīcija ir skolas saimes pulcēšanās sporta kompleksa amfiteātrī 1.septembrī un  Ziemassvētku nedēļas sākumā, lai iedegtu skolas egli. Jaunas tradīcijas ir arī vidusskolas Ziemassvētku balle, Popiela, Talantu vakars audzēkņiem ar vecākiem, talantu konkurss, Zeķīšu balle u.c.

Kopš 90.gadiem skola piedalās 3 starptautiskos projektos: Baltijas jūras projektā, Coastwatch Baltik» un UNECO Asociēto skolu projekta programmā «Izglītība ilgspējīgai attīstībai». Darbs šajos projektos ir skolēnu līdzdalība dabas un kultūras mantojuma apguvē, izpētē un saglabāšanā.

Kopš 2005. gada katru gadu skolas basketbolisti izcīnījuši prestižāko Rīgas skolas balvu- Rīgas Domes kopvērtējuma kausu, bet 2006. un 2008. gadā ieguva republikas labākās skolu basketbola komandas titulu.

Skolas teātra studijas «Pagrabs» iestudētā izrāde «Cilvēki laivās» ( pēc A.Bela tāda paša nosaukuma romāna) 2006. gada pavasarī ieguva 1.vietu Rīgā III Latvijas skolu teātru festivālā un tika izvirzīta uz festivāla noslēgumu Daugavpilī.

10. vispārīgajos skolēnu dziesmu un deju svētkos piedalījās skolas tautas deju kolektīva «Zīļuks» 2 grupas, kā arī 3 kori. Koru karos piedalījās zēnu koris, izcīnot 1.vietu starp valsts zēnu koriem, un vidusskolas koris, iegūstot 7. rezultātu starp jauktajiem koriem.

Vidusskolu kopskaitā absolvējuši 3585 skolēni, bet 2010./2011.mācību gadā mācās 819 skolēni, strādā 62 pedagogi un 29 tehniskie darbinieki.