Valdība šodien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) lūgumu no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» piešķirt 5,87 miljonus latu autoceļu darbiem.
Autoceļiem piešķirs 5,87 miljonus latu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šī summa nepieciešama, lai kompensētu faktiski veiktos izdevumus, apmaksājot izpildītos 2010. gada novembrī un decembrī un šī gada janvārī neatliekamos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus.
Šodien valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā SM skaidro, ka VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) veiktie autoceļu ikgadējās apsekošanas rezultāti apliecina, ka kopumā valsts autoceļu stāvoklis gadu no gada turpina pasliktināties. 49,9% no visām asfalta segām uz valsts autoceļiem atrodas sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. Līdz ar to tās kļūst nelīdzenas, turklāt radot lielu risku, ka bedrītes veidosies neprognozējami.
5,87 miljonu latu kompensācija dos iespēju šogad veikt plānoto stipri bojāto asfalta segumu defektu labošanu. Sabrukušo melno segumu ārkārtas uzturēšanas darbi nodrošinās 203,8 kilometru autoceļu melnā seguma darba spējas uzturēšanu vismaz uz trim gadiem.
SM skaidro, ka 2010. gadā ziemas sezonas uzturēšanas darbi faktiski sākās novembra vidū, jo nepārtraukti bija mainīgi laika apstākļi. Gandrīz katru dienu bija nokrišņi ar lielu sniega daudzumu, kā dēļ daudzviet valstī bija izveidojusies bieza sniega sega. Savukārt decembrī atkalas dēļ uz ceļa brauktuvēm Latgales reģionā bija noliekušies koki, kas savukārt apgrūtināja autoceļu lietošanu un uzturēšanu.
Valsts autoceļu tīkla uzturēšanai 2010. gada novembrī un decembrī bija paredzēti 8,71 miljons latu, savukārt, ņemot vērā mainīgos un ārkārtējos laika apstākļus, iztērēti ir 12,3 miljoni latu, kas ir par 3,57 miljoniem latiem vairāk, nekā paredzēts. Arī 2011. gada janvārī tika veikti darbi par 2,77 miljoniem latu, pārsniedzot plānotos.
2011. gada februārī, iestājoties pastāvīgiem laika apstākļiem, bija iespējams samazināt valsts autoceļa uzturēšanas darbu izmaksas par 481 779 latiem. Tomēr kopējais valsts budžeta līdzekļu izlietojums ir par 5,87 miljoniem latu lielāks, nekā paredzēts.
Valdības sēdē jautājums par autoceļu stāvokli raisīja plašas diskusijas.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) vēlējās noskaidrot, pēc kādiem kritērijiem SM izvēlas, kuri posmi tiks rekonstuēti. Pēc viņa vārdiem, esot saņemti signāli, ka tiek remontēti labā stāvoklī esošie ceļu posmi, bet problemātiskie, par kuriem sūdzas arī iedzīvotāji, netiek laboti.
LVC valdes priekšsēdētājs Uldis Pāže skaidroja, ka uzņēmums mēģinājis saglābt pēc iespējas vairāk kilometru. Ticis ņemts vērā ceļu tehniskais stāvoklis, kā arī auto intenistāte, turklāt esot tādi posmi, kur ir nepieciešami nopietnāki darbi.
Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) vaicāja par konceptuālo plānošanu. Viņš atzina: ir skaidrs, ka līdzekļu trūkst, bet mūžīgi tērēt līdzekļus bedrīšu lāpīšanai u.tml. bez ilgtermiņa redzējuma, viņaprāt, ir nepraktiski. Kā piemēru viņš minēja Aizsardzības ministriju, kur esot zināms, kādu rezultātu ilgtermiņā nepieciešams sasniegt.
Atbildot uz šo jautājumu, satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka atšķirībā no Aizsardzības ministrijas LVC iespaido arī laika apstākļi un, piemēram, atsevišķi ceļu posmi, kas vēl iepriekš izskatījās «dzīvotspējīgi», tagad ir kritiskā stāvoklī. Viņš norādīja: aizsardzībai vēlamies 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet ceļiem nekad vairāk par 0,7% no IKP neesot bijis. Pēc viņa vārdiem, labs rādītājs būtu vairāk par 1%.