Nāvējošais hobijs

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Valsts ieņēmumu dienests/LETA

31. maijā, kā katru gadu tika atzīmēta Pasaules diena bez tabakas, ko iedibinājusi Pasaules Veselības organzācija (PVO), lai pievērstu cilvēku uzmanību smēķēšanas kaitīgumam. Tas varētu šķist formāls pasākums, ja vien fakti nebūtu pārāk biedējoši – katru sesto sekundi pasaulē kāds cilvēks mirst smēķēšanas izraisīto seku dēļ.

Smēķēšana ir aizraušanās, kas nogalina - gadā pasaulē vidēji 5 miljoni cilvēku mirst, jo nav varējuši atteikties no tabakas, turklāt šiem pieciem miljoniem vēl jāpieskaita 600.000 cilvēku, kuri mirst pasīvās smēķēšanas izraisīto seku dēļ, no kuriem viena ceturtdaļa ir bērni. No visiem nāves gadījumiem, kuru iemesls ir saslimšana ar vēzi, 25% ir saistīti ar smēķēšanu. «Labā ziņa ir tā, ka smēķēšana ir risks, no kura var izvairīties. Cilvēkam tas ir tikai jāgrib. Pārtraucot smēķēt, divu gadu laikā uz pusi samazinās risks piemēram, piedzīvot infarktu», saka klīnikas Premium Medical interniste Dace Cibule.

Sirds un asinsvadu slimības, hroniskas plaušu slimības, vēzis – smēķēšanas izraisītās sekas var būt dažādas. «Atceros kāda pasniedzēja teikto – ja Dievs būtu paredzējis, ka cilvēkam jāsmēķē, viņš cilvēkam galvā būtu ierīkojis skursteni. Sava taisnība tur  ir. Faktiski nav orgānu, uz kuriem smēķēšana neatstātu kādas sekas, īpaši tad, ja smēķē ilgstoši un lielu daudzumu cigarešu dienā. Pētījumi rāda, ka tie, kuri sākuši smēķēt pusaudžu gados un turpina smēķēt vismaz 20 gadus, mirst  par 20–25 gadiem agrāk nekā nesmēķētāji. Jāsaka, ka daudz skaitās jau 3-5 cigaretes dienā», atgādina interniste Dace Cibule.

Ja cilvēki atbrīvotos no smēķēšanas atkarības, par 60% varētu samazināt infarkta gadījumu skaitu vīriešiem, bet sievietēm līdz pat 75%.

Smēķēšanas sliktajām sekām pakļauti: 

Elpošanas orgāni
• Kaitīgo ķīmisko savienojumu ietekmē uz bronhu gļotādu var rasties hroniskas elpceļus nosprostojošas plaušu slimības, kam raksturīga emfizēma – plaušu gaisa maisu plīšana, kā arī hronisks bronhīts. Emfizēma samazina spēju uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi;
• Smēķējot tiek provocēts astmas saasinājums;
• Vērojama arī plaušu imūnā reakcija pret kaitīgajiem savienojumiem, kad plaušās veidojas šķiedras, kas neļauj veikt normālu gaisa apmaiņu;
• Smēķētājiem 22 reizes biežāk attīstās plaušu vēzis. Ja cilvēks smēķē ilgstoši, rodas iespēja veidoties citu orgānu audzējiem – deguna un mutes gļotādā, mēlē, siekalu dziedzeros, rīklē, balsenē, barības vadā, kuņģī, nierēs, urīnpūslī, dzimumloceklī, aizkuņģa dziedzerī vai resnajā zarnā.

Sirds un asinsvadu sistēma
• Smēķēšana ir būtiskākais aterosklerozes riska faktors, kas kopā ar holesterīna un citu vielu izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās samazina asinsvada caurlaidību un elasticitāti;
• Smēķēšana var izraisīt stenokardijas lēkmes, miokarda infarktu, palielina hipertensijas risku u.c.

Dzimumfunkcija un dzimumorgāni
• Sievietēm smēķēšana ne tikai palielina risku saslimt ar dzemdes kakla un dzemdes vēzi, bet var radīt problēmas grūtniecības un dzemdību laikā – to izraisa traucējumi augļa apgādē ar skābekli. Turklāt bērniņš var piedzimt ar pazeminātu svaru un dzīves laikā bieži slimot. 2-3 reizes palielinās arī priekšlaicīgu dzemdību risks, kā arī tas, ka bērniņš var piedzimt nedzīvs;
• Tā kā smēķēšana veicina estrogēnu līmeņa samazināšanos sievietes organismā, paātrinās menopauzes iestāšanās;
• Smēķēšna tieši atsaucas uz vīrieša dzimumspēju un  reproduktīvo veselību – kaitīgie vielu savienojumi traucē spermatozoīdu nobriešanai, samazina to skaitu un var bojāt struktūru. Smēķējošam vīrietim var attīstīties impotence, jo samazinās asins pieplūde dzimumloceklim;
• Smēķēšanas izraisītu ģenētisko mutāciju dēļ vīrieša pēcnācējam var veidoties audzējs vai rasties attīstības anomālijas.

Gremošanas orgāni
• Veicina zobu bojāšanos, dzeltēšanu un zobu aplikumu;
• Tā kā smēķēšana novājina imunitāti, organisms mazāk spēj pretoties baktērijām, kas veicina kuņģa čūlu veidošanos, kā arī mazina kuņģa spēju neitralizēt skābi.

Vielmaiņa
• Smēķētājiem skābekļa līmenis asinīs samazinās  pat par 15% , tas, protams, atsaucas uz visu organisma vielmaiņu;
• Der atgādināt, ka tādējādi var zust arī minerālvielu blīvums un struktūra kaulos, radot balsta sistēmas problēmas – stājas truacējumus un muguras sāpes;
• Smēķēšana būtiski palielina risku saslimt ar 2.tipa cukura diabētu.

Āda
• Izraisa priekšlaicīgu ādas novecošanos procesu, jo samazinās A vitamīna koncentrācija, pasliktinās asinsrite ādā. Tāpēc neveidojas un zūd ādas elastības garants – proteīni;
• Paaugstina risku nomirt no ādas vēža - melanomas;
• Novājinot imūno sistēmu, padara organismu uzņēmīgāku pret dažādām ādas slimībām;
• Padara neglītus pirkstus un nagus, kas var kļūt dzeltenīgi brīni u.c.

Acis
• Par apmēram 40% biežāk sastopama katarakta (dūmi kairina acis, kā arī caur plaušām asinsritē nokļūst kaitīgi ķīmiskie savienojumi, kas var provocēt šo acs lēcas apduļķošanos);
• Paātrina tīklenes deģenerāciju, kas bieži sastopama vecumā.

Ausis
• Tā kā asinritē nonākušie kaitīgie ķīmiskie savienojumi bojā asinsvadu sieniņas, samazinās iekšējās auss apgāde ar asinīm, līdz ar to var pasliktināties dzirde vai zust pilnībā. Īpaši bīstami tas ir tad, ja ir bijušas auss infekcijas vai ja cilvēks pakļauts skaļuma iedarbībai;
• Trīs reizes lielāks apdraudējums no vidusauss iekaisumu izraisošajiem mikroorganismiem.

 Pētījumi liecina, ka tiem, kuri līdz 35 gadu vecumam ir atmetuši smēķēšanu, ir prognozējams gandrīz tik pat liels dzīves ilgums kā tiem, kuri nav smēķējuši vispār. Lai saprastu, kādu ļaunumu smēķēšana nodara tieši katram individuāli, ieteicamas veselības pārbaudes, kurās iekļauti vairāki specifiski izmeklējumi – pasaulē to pazīst kā smēķētāju veselības Check-up.

«Smēķēšanu var un ir ieteicams pārtraukt jebkurā vecumā, un tas vienmēr ir tā vērts. Ja atmetīsiet smēķēšanu arī 60 gadu vecumā, paildzināsiet mūžu par pāris gadiem», saka Dace Cibule, «ar katru nenosmēķēto gadu proporcionāli samazinās daudzi veselības riski. Jau pēc diviem gadiem vismaz uz pusi būs samazinājies infarkta risks, bet par 60% cukura diabēta risks».

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu