Cīņai ar krūts vēzi jābūt daudzdisciplinārai*

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Veidos krūts audzēju audu banku un iesaistīs jaunus pētniekus

Sekmīga ilgtermiņa profilakse un krūts vēža ārstniecība ir iespējama, savstarpēji integrējot dažādu nozaru pētījumu atziņas, kas fokusētas vienā virzienā – vēža dažādo cēloņu atklāšanā un novēršanā, to skaitā, atklājot pacientu attieksmi pret slimību, tās profilaksi un veselību kopumā. «Ar šādu nolūku pirms diviem gadiem Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) iesaistījās Eiropas Sociālo fondu apguvē, lai izveidotu jaunu starpdisciplināru zinātnisku grupu ar jauno zinātnieku, ārvalstu zinātnieku, doktorantu, rezidentu, maģistru un maģistrantu dalību. Jaunā zinātnieku grupa veido daudzdisciplināru pieeju krūts vēža klīnisko, morfoloģisko un molekulāro īpatnību korelāciju izpēti terapijas efektivitātes un pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanai,» informē RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asociētais profesors un RSU Pārmantotā vēža institūta vadošais pētnieks Edvīns Miklaševičs (attēlā).

E.Miklaševičs stāsta, ka «statistika ir skarba – krūts vēzis ir visbiežāk sastopamais ļaundabīgais audzējs sievietēm. Saskaņā ar Latvijas vēža slimnieku reģistra datiem katru gadu tiek reģistrēti apmēram 1000 primāru saslimšanas gadījumu. Ļoti augsta ir arī krūts vēža kopējā mirstība un pirmā gada mirstība. Zinātniski runājot, krūts vēzis ir morfoloģiski un molekulārbioloģiski heterogēna patoloģija, un tā sekmīgai ārstēšanai ir nepieciešama daudzdisciplināra pieeja, jo ļaundabīgie audzēji ir kompleksa parādība. Tieši tas ir noteicis, kāpēc zinātniskajā grupā ir sākot no biologiem un beidzot ar sociologiem.»

Jauno zinātnieku aktivizēšana un piesaiste

Pētnieku grupa turpina attīstīt Rīgas Stradiņa universitātes aizsākto zinātnisko darbu vēža izpētē. «Daudznozaru pieeja – medicīnas zinātņu un molekulārās bioloģijas apvienojums – jau ir raksturīga RSU Pārmantotā vēža institūtam, kas ir uzkrājis lielu pieredzi iedzimto audzēju diagnostikā un mutāciju noteikšanā un populācijas skrīningā. Tieši šis institūts ir viens no galvenajiem zinātniskajiem centriem jaunās pētnieku grupas pētījumu nodrošināšanās,» uzsver E.Miklaševičs, norādot, ka būtiska loma pētnieku grupas izveidē ir bijusi pasaules globālajām tendencēm. Piemēram, Pasaules Veselības Organizācija savos stratēģiskajos dokumentos aicinājusi pievērst uzmanību neinfekcijas slimību profilaksei, akcentējot arī pacientu aktivitāti šajā procesā.

Kā atzīst E.Miklaševičs, vēzi nevar uzveikt vienā dienā. «Arī zinātnei par šo slimību ir vēl daudz neatbildētu jautājumu, tāpēc zinātniskais projekts plānots ar ilgtermiņa pēctecību gan izpētes, gan profilakses laukā.» Projekta realizēšanā tiek iesaistīti medicīnas, bioloģijas un socioloģijas speciālisti, kopā – 14 zinātnieku, turklāt pēc projekta pabeigšanas tiks saglabātas viņu darba vietas, ļaujot turpināt aizsākto vēža izpēti arī turpmāk. Pētnieku galvenās aktivitātes tiek vērstas, praktiski piedaloties sekojošu projekta zinātnisko uzdevumu izpildē: izstrādāt uzlabotas shēmas pārmantotu un sporādisko krūts audzēju identifikācijai un efektīvākai terapijai, balstoties uz saistību starp ģenētiskiem faktoriem, audzēju morfoloģiju un pacientu dzīves ieradumiem. Projekta galvenais zinātniskais rezultāts būs efektīvākās krūts audzēju pacientu ārstēšanas shēmas, kuras Latvijā līdz šim nav tikušas izstrādātas.

Būtiska nozīme ir arī tam, ka projekta izpildei ne tikai tiks piesaistīti jaunie zinātnieki, doktoranti un maģistri, bet arī veicināta viņu profesionālā kvalifikācija un izaugsme. Jaunie zinātnieki strādās kopā ar pieredzējušiem zinātniekiem, risinot ļoti svarīgu zinātnisku un praktiskai medicīnai būtisku problēmu – krūts audzēju agrīnā diagnostika, terapijas efektivitātes uzlabošana un ilgdzīves palielināšana. Ārvalstu (Japānas) zinātnieka (ar pieredzi genoma pētniecībā) nodrošinās projekta dalībniekiem iespēju pārņemt daļu no citu valstu pieredzes.

Paredzēts, ka projekta izpildes laikā tiks aizstāvētas divas doktora disertācijas un divi maģistra darbi. Tādējādi projektam ne tikai tiks piesaistīti jau esošie jaunie zinātnieki, bet veicināta arī jauno zinātnieku skaita palielināšanās, kas atbilst Valsts 2007.-2013.gada Nacionālajā attīstības plānam par zinātnes un pētniecības attīstību un RSU stratēģijai.

Multidisciplināra pieeja

Projekta ietvaros tiek piedāvāta multidisciplināra pieeja krūts audzēju izpētei – meklēt saistības starp ģenētiskiem faktoriem, audzēju morfoloģiju un klīniku. «Krūts audzēju profilaksē un ārstēšanā ļoti būtiska ir pacienta un ārsta sadarbība,» atgādina asociētais profesors E.Miklaševičs. «Viens no projekta mērķiem ir vērsts uz šīs sadarbības un pacientu aktivitātes veicināšanu. Vēža diagnosticēšana agrīnās stadijās palielina tā izārstēšanas iespējas, tāpēc iedzīvotāju interesei par savu veselību un efektīvai agrīnai diagnostikai, izmantojot gan klīniskās, gan molekulārbioloģiskas metodes, ir liela nozīme šīs slimības ārstēšanā un pacientu dzīves ilguma palielināšanā.» Šobrīd veiktais Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums liecina, ka sieviešu aktivitāte krūts vēža diagnosticēšanā nav liela – no aptaujātajām sievietēm kopumā tikai 34,4 % kaut reizi dzīvē ir veikta krūts dziedzera mammogrāfijas vai ultrasonogrāfijas izmeklēšana.

Projekta ietvaros tiks izstrādāti vairāki risinājumi krūts vēža ārstēšanas un profilakses efektivizēšanai. Tiks noskaidrots iedzīvotāju un mutāciju nēsātāju attieksme pret krūts vēzi. Tiks arī analizētas veiktās aktivitātes krūts vēža riska mazināšanai, sociālā atbalsta veidi un nozīme, veicot kvantitatīvu šo grupu aptauju. Klasificēta mutāciju nēsātāju veselības uzvedība, ņemot vērā viņu veselības stāvokli, informētību u.c. sociāli demogrāfiskos faktorus. Projekts ļaus arī noskaidrot mutācijas nēsātāju dzīves kvalitātes izmaiņas, psiholoģiskās un sociālās problēmas pēc pārmatošanas riska diagnozes noteikšanas, riska mazināšanas pasākumu izvēles pamatojumu, sociālā atbalsta vērtējumu, veicot kvalitatīvas intervijas ar vairākiem pārstāvjiem no katras tipoloģiskās grupas. Rezultātā tiks izstrādāti profilakses pasākumi mutāciju nēsātāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, kā arī ieteikumi ārstu komunikācijai ar pacientiem, ņemot vērā pārmantotā krūts vēža mutāciju nēsātāju tipoloģiskās īpatnības.

Audzēju audu un datu bankas

Viens no būtiskākajiem projekta rezultātiem būs krūts audzēju audu bankas izveide un klīnisko datu savākšana. Tiks radīta audzēju audu banka un veikta klīnisko datu (ģimenes onkoloģiskā anamnēze, radioloģiskie, pirmsoperācijas izmeklējumi, ķirurģija, pēcoperācijas gaita utml.) savākšana un analīze no pacientēm ar primāru histoloģiski pierādītu krūts vēzi, kuras ir parakstījušas apzinātas piekrišanas formu.

Kā stāsta RSU Pārmantotā vēža institūta vadošais pētnieks Edvīns Miklaševičs, «mūsdienās arvien plašāk vēža saslimšanas gadījumu pēta, fokusējoties ne tikai uz mutācijām šūnās, bet uz pacientu attieksmi pret savu veselību un profilaksi. Tāpēc projekta ietvaros tiks veiktas pārmantoto mutāciju nēsātāju un ģimenes locekļu aptaujas un intervijas, lai noskaidrotu mutāciju nēsātāju dzīves kvalitātes izmaiņas, psiholoģiskās un sociālās problēmas pēc pārmantošanas riska diagnozes noteikšanas. Tiks arī klasificēti mutāciju nēsātāji pēc viņu veselības uzvedības, veselības stāvokļa, informētības un citiem sociāli demogrāfiskiem faktoriem.»

Projekta rezultātā būs pieejams ne tikai reprezentatīvs kvantitatīvs somātisko un pārmantoto mutāciju biežuma indikators, bet arī datu bāzēs pieejama iepriekš neapkopota informācija par krūts audzēju morfoloģiju, pacientu terapiju un tās rezultātiem. Apkopojot datus un veicot to detalizētu analīzi, bez  gēnu klīniskām izpausmēm un molekulārās raksturošanas būs noteiktas arī riska grupas šim audzēja veidam, palīdzot veselības aprūpētājiem un pašiem riska grupas pārstāvjiem apzināties situāciju un veikt pasākumus pārmantotā un sporādiskā krūts vēža turpmākās attīstības kontrolēšanu Latvijā. Projekta rezultātā tiks izstrādātas un ieviestas jaunas onkomutāciju diagnosticēšanas metodes.

Informācija par pirmo reizi Latvijā veikto komplekso (klīniski, morfoloģiski un molekulārģenētiski) izvērtējumu par krūts vēžu fenotipu un tajā notikušajām ģenētiskajām izmaiņām tiks analizēta sakarībās ar pētījuma mērķa grupas sociāli demogrāfisko, psiholoģisko raksturojumu, veicot korelācijas ar klīniski nosakāmajiem, kā arī ar dažādiem sociālajiem raksturojumiem. Projekta izpildes gaitā tiks apzinātas mutāciju nēsātāju psiholoģiskās un sociālās problēmas, tiks veiktas aktivitātes krūts vēža riska mazināšanai un apzināti sociālā atbalsta veidi un faktori, kuri ietekmē profilakses pasākumus, un iespējas krūts vēža pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tiks radītas uzlabotas iespējas precīzāk diferencēt labvēlīgas un nelabvēlīgs prognozes grupas un izvēlēties efektīvāko ārstēšanu atbilstoši katrai grupai.  Tas ļaus izvairīties no nevajadzīgas toksiskas terapijas nozīmēšanas.

Īsi par projektu

Projekta nosaukums ir «Jaunas starpdisciplināras zinātniskās grupas izveide krūts vēža izpētei, terapijas efektivitātes un pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanai», vienošanās Nr.2009/0230/1DP/1.1.1.2.0/APIA/VIAA/070, un tas tiek realizēts Eiropas Sociālā fonda darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» ietvaros. Projekta zinātniskais mērķis ir noteikt korelatīvas saistības starp dažādiem klīniskiem, morfoloģiskiem, ģenētiskiem faktoriem, pielietoto terapiju un pacientu ilgdzīvi. Projekta kopējais finansējums ir LVL 1118550,00. Projekta iesniedzējs ir Rīgas Stradiņa universitāte, un tas tiek realizēts laika posmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.

Par Rīgas Stradiņa universitāti

www.rsu.lv

* Apmaksāts reklāmas raksts

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu